Vai Amerikas Savienoto Valstu atbalsts Ukrainai patiešām būtiski pārsniedz Eiropas sniegto palīdzību? Tā vairākkārt ir apgalvojis ASV prezidents Donalds Tramps, norādot, ka kopš 2022. gada februāra ASV sniegtais atbalsts Ukrainai esot sasniedzis pat 350 miljardus dolāru. Tikmēr Eiropas valstis tam esot atvēlējušas krietni mazāk – vien aptuveni trešdaļu no šīs summas. To, cik pamatoti ir Trampa izteikumi un kā tos uztvērusi Eiropas sabiedrība, izvērtējis "Euranet Plus" faktu pārbaudes projekts.

Trampa apgalvojums neatbilst patiesībai. Saskaņā ar Vācijas domnīcas „Kīla institūts” 15. aprīlī publicētajiem datiem, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienības dalībvalstis kopumā ir sniegušas atbalstu 138 miljardu eiro apmērā. Savukārt ASV palīdzība sasniegusi 115 miljardus eiro. Tātad, Eiropas sniegtais atbalsts Ukrainai, apvienojot finansiālo, militāro un humāno palīdzību, ir vairāk nekā par 20 miljardiem eiro lielāks. Līdz ar to Donalda Trampa izteikumi neatbilst faktiem.

Kopš Trampa stāšanās amatā šā gada janvārī ASV palīdzība Ukrainai ir izsīkusi. Vai Eiropa būtu spējīga to aizvietot gadījumā, ja Vašingtona nolemj pilnībā atkāpties?

Šajā gadījumā jāizšķir dažādi palīdzības veidi. Ja runa ir par finansiālo atbalstu, tad – jā, taču ar nosacījumu, ka tā dēvētās Eiropas “lielvalstis”, proti, Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Lielbritānija, palielina savu ieguldījumu. Lielākas grūtības sagādātu spēja aizvietot ASV militāro palīdzību un tās sniegto izlūkošanas informāciju, tomēr arī šajās jomās Eiropa varētu sniegt būtisku pienesumu. Uz to norāda jau minētais Kīla Institūta ziņojums.

Jāmin, ka pirms pāris dienām laikraksts „The Washington Post”, atsaucoties uz Eiropas Savienības amatpersonu teikto, ziņoja, ka Eiropa apsver iespēju palielināt atbalstu Ukrainas militārajai rūpniecībai. Izdevums norāda, ka tas tiek apsvērts, ņemot vērā tieši pieaugošās bažas par spēju aizstāt ASV piegādāto bruņojumu, ja šāda veida palīdzība tiktu pilnībā pārtraukta.

Savukārt Eiropas iedzīvotāju vidū bažas ir raisījis jautājums, no kurienes īsti tiktu ņemtu līdzekļi, lai nepieciešamības gadījumā aizvietotu ASV sniegto atbalstu. Neziņa ir izraisījusi spekulāciju vilni, ka šim nolūkam Eiropas Savienība plānojot atsavināt iedzīvotāju privātos uzkrājumus. Lai gan šādi pieņēmumi klejo Latvijas sociālajos medijos, tomēr plašāku rezonansi tie ir izraisījuši citviet – Bulgārijā. Tur ar šādiem apgalvojumiem dalās ne tikai sociālo mediju lietotāji, bet arī politiķi.