Tuvojoties centralizēto eksāmenu sesijai, jau zināms, ka ārsta atbrīvojumu no eksāmeniem saņēmuši 1724 pamatskolu absolventi un 1311 topošie vidusskolu absolventi. Gan ārsti, kuri izsniedz atbrīvojumus, gan Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka ne vienmēr atbrīvojuma īstais iemesls ir jauniešu veselības problēmas. Nesen sākušās starpministriju sarunas par atbrīvojumu saņemšanas kārtības maiņu.

Pašreizējā kārtība, kādā ārsti var atbrīvot skolu absolventus no eksāmena kārtošanas, ir spēkā kopš 2023. gada. To ieviešot, ģimenes ārstiem atņēma iespēju izsniegt šādus atbrīvojumus. Valdība noteica, ka atbrīvot no eksāmeniem drīkst tikai psihiatri, neirologi un hematoonkologi, kā arī ārstu komisijas. Ieviešot stingrāku kārtību, Izglītības un zinātnes ministrijā cerēja samazināt atbrīvojumu skaitu: tolaik no vidusskolas eksāmeniem vien gadā atbrīvoja ap 2000 absolventu, kas ir desmit procenti no visiem. Bijušas skolas, kur tikai daži skolēni kārtoja eksāmenus; pārējie bija atbrīvoti.

Skaitļi gan liecina, ka sistēmas maiņa samazināja atbrīvoto skaitu tikai pirmajā gadā. Pērn jau atkal atbrīvoto skaits pieauga. No 9. Klases eksāmeniem 2022./2023. mācību gadā bija atbrīvoti 906, savukārt pagājušajā mācību gadā – 1572 skolēni.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle nesen Latvijas Radio raidījumā „Ģimenes studija” norādīja, ka lielais atbrīvoto skaits neļauj redzēt patieso izglītības kvalitātes līmeni.

Latvijas Bērnu psihiatru asociācija, uzskatot, ka esošā sistēma jo sevišķi pārslogo ārstus psihiatrus, rakstījusi Veselības ministrijai vēstuli, lūdzot pārskatīt esošo sistēmu.

Sarunā ar Latvijas Radio bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta, ka skolas, zinot, kuri skolēni nenokārtos eksāmenus vai nokārtos tos zemā līmenī, sūta viņus pie ārstiem. Valdības iecere bija, ka ārsti izsniegs atbrīvojumus tikai pacientiem, kuri ilgstoši pie viņiem ārstējas. Taču realitātē gada sākumā ierodas daudz jaunu pacientu un ārsti spiesti piešķirt šiem skolēniem tā sauktās miskastes diagnozes.

„Miskastes diagnoze manā izpratnē ir tāda diagnoze, kas tiek izmantota plaši, kaut kādu formālu iemeslu pēc, faktiski ne pēc būtības, ne atbilstoši tiem diagnostiskiem kritērijiem. Ir vairākas tādas diagnozes, kas šādā veidā tiek izmantotas, piemēram, viena diagnoze - jaukti fiziski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi, kas principā ir domāta, lai apzīmētu situāciju, kad bērnam ir, pirmkārt, normāla intelekta attīstība un nav pedagoģiskas ielaistības.”

Vajadzētu būt, tā, ka atbrīvojumu no eksāmeniem izsniedz tikai tiem, kuri nevar nokārtot eksāmenus par spīti tam, ka skolā saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu. Reālajā dzīvē šo diagnozi mēdz noteikt gadījumos, kad tomēr ir pedagoģiskā ielaistība un nav sniegts atbilstošs atbalsts mācību vielas apguvei.