No Latvijas uz Latvijas PSR: kā maina Baltijas valstu vēsturi Vikipēdijā

Vikipēdijas rakstos sistemātiski tiek mainīta dzimšanas vietas norāde Igaunijā un Lietuvā sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – politiķiem, māksliniekiem un sportistiem. Par to janvāra sākumā ziņoja kaimiņvalstu mediji. Ja iepriekš kā dzimšanas vieta tika minēta konkrētā valsts, tad tagad daudzos gadījumos kā dzimšanas valsts parādās Padomju Savienība. Kā tas tiek īstenots, kāpēc tas tā notiek un vai līdzīga situācija ir vērojama arī attiecībā uz Latviju? 

Igaunijas gadījumā viens Vikipēdijas lietotājs angļu valodas rakstos gandrīz 600 cilvēkiem mainījis dzimšanas vietas ierakstus, norādot, ka viņi dzimuši Igaunijas PSR, Padomju Savienībā. Vienā gadījumā šādi labojumi tika veikti vairāk nekā 21 stundu pēc kārtas, un pats lietotājs tos raksturoja kā Igaunijas vēstures “labošanu”. Par to ziņoja Igaunijas Nacionālā raidorganizācija „ERR”, atsaucoties uz žurnālista Ronalda Līvesa veikto izpēti.

Lietuvas medijs „Lrytas” ziņoja par līdzīgām darbībām, kuru rezultātā virknei politiķu dzimšanas vieta mainīta uz Lietuvas PSR, tostarp prezidentam Gitanam Nausēdam un bijušajai prezidentei Daļai Grībauskaitei.

Ņemot vērā šīs ziņas, nolēmu pārbaudīt, vai līdzīgas izmaiņas ir veiktas arī Latvijā zināmu cilvēku biogrāfijās. Konstatēju, ka neesam atstāti novārtā. Dzimšanas vieta – no “Latvijas” uz “Latvijas PSR, Padomju Savienība” – ir mainīta virknei personu, tostarp Edgaram Rinkēvičam, Evikai Siliņai, Valdim Dombrovskim, Egilam Levitam, Helēnai Demakovai, kā arī sportistiem, piemēram, Dairim Bertānam, Sandim Ozoliņam un Kasparam Bērziņam.

Pat ja runa ir tikai par atsevišķiem biogrāfiju ierakstiem, tie ietekmē Baltijas valstu vēstures atspoguļojumu vienā no pasaulē visvairāk izmantotajiem informācijas avotiem. Latvija, Lietuva un Igaunija juridiski nepārtrauca pastāvēt arī padomju okupācijas laikā, tāpēc formāts “Latvijas PSR, Padomju Savienība” ir pietuvināts Krievijas vēstures naratīvam. Šādi, šķietami nelieli, elementi pakāpeniski veido „lielo stāstu” – lai ietekmētu cilvēku uztveri, nav nepieciešamas krasas izmaiņas; to var darīt arī lēnā, mazāk uzkrītošā veidā.