Lai uzlabotu pieejamību psihiskās veselības aprūpei, 2022. gadā Veselības ministrija izstrādāja psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu nākamajiem trim gadiem. Nu šis periods drīz beigsies. Četru sižetu sērijā analizējam, ar ko patiesībā saskaras gan pacienti, gan speciālisti, pat ja ieplānotais lielā mērā ir īstenots.

Pirmajā sižetā par to, kāda ir psihiskās veselības aprūpes sistēmas struktūra Latvijā – no psihiatriskajām slimnīcām līdz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem – un kādi šķēršļi traucē tai efektīvi darboties.

No 2018.gada Veselības ministrija kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi psihisko veselību. Ministrija izstrādāja “Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu” diviem gadiem, tomēr tā īstenošana nebija veiksmīga – iecerēts bija daudz, bet nauda neatradās. Turklāt 2020. gada martā ierasto kārtību izjauca pandēmija.

Divus gadus vēlāk, balstoties uz negatīvo pieredzi un strādājot kopā ar dažādiem nozares ekspertiem, kā arī vadoties pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, tapa “Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025.gadam”. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube to vērtē kā veiksmīgu.

"Es gribētu teikt, ka drīzāk tas plāns ir sastādīts tā, ka ir lietas, kuras mēs varam izdarīt, un tas ir pozitīvi. Ja agrāk bija tā, ka ir tāds kā vajadzību saraksts – saraksta visu, ko vajag, un beigu beigās izrādās, ka neko no tā nevar."

Viens no galvenajiem uzsvariem plānā ir uz agrīno diagnostiku, kas savukārt paredz savlaicīgu ārstēšanu un rehabilitāciju. Tikpat būtiski ir attīstīt ambulatoros un sabiedrībā balstītus pakalpojumus, proti, tādus, kas attālināti no slimīcas un kurus var saņemt, iespēju robežās turpinot strādāt, socializēties un mācīties ierastajā vidē. Tā var veiksmīgāk sociāli rehabilitēties un iekļauties sabiedrībā.

Latvijā šādu valsts apmaksātu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fonda dibinātais Bērnu un pusaudžu resursu centrs, kas 11 filiālēs 9 Latvijas pilsētās piedāvā atbalsta programmas pusaudžiem ar atkarību risku un psihiskās veselības problēmām. Plānā paredzēts, ka centrs nodrošina psiholoģiskā atbalsta tālruņa darbību, kā arī reģionos uzlabo pieejamību “garastāvokļa traucējumu porogrammai”. 

Ierakstu sēriju veidojusi Anna Apīne.