Okupācijas muzeja izstāde stāsta par latviešu karavīru likteņiem pēc Otrā pasaules kara

Otrā pasaules kara sekas bijusi viena no centrālajām tēmām, ko šogad aktualizējis Okupācijas muzejs. Ar to sasaucas arī izstāde ”Aiz dzeloņdrātīm”, ko muzejā atklās 19. decembrī un kas vēstīs par latviešu karavīru likteņiem pēc Otrā pasaules kara, kad liela daļa no viņiem nonāca karagūstekņu nometnēs gan Rietumos, gan Padomju Savienībā.

Izstādē būs skatāmi karavīriem piederējuši priekšmeti un citas vizuālas liecības, varēs iepazīt arī ļoti personiskus stāstus par to, kāda bija karagūstekņu nometņu ikdiena un apstākļi.

Vairāk nekā 25 000 latviešu karavīru Otrā pasaules kara beigās nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Savukārt daļa no Kurzemē esošajiem aptuveni 23 000 latviešu leģionāru nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Šis skaits jau vien norāda uz kara ļoti postošo ietekmi mūsu tautai, bet izstāde dos iespēju aiz šiem skaitļiem ieraudzīt ļoti personiskus stāstus un cilvēku likteņus, kurus visus vienoja dzīve aiz dzeloņdrātīm, neskatoties uz to, vai viņi nokļuva Eiropā vai Padomju Savienībā, stāsta izstādes kurators Artūrs Romeiko.

Izstādē būs apskatāmas dažādas vizuālas liecības par karagūstekņu nometņu apstākļiem un ikdienu. To vidū būs Jura Barkāna dienasgrāmata, kurā rakstīto tekstu papildina arī ilustrācijas. Juri Barkānu 1943.gadā iesauca Vācu Darba dienestā, bet nedaudz vairāk kā pēc gada mobilizēja Latviešu leģionā. Pēc kara beigām viņš bija ieslodzīts karagūstekņu nometnēs Žagarē, Lietuvā un Moršanskā, Krievijā.

Būs apskatāmi arī laikraksti, ko bijušie karavīri izveidoja Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tur tieši pirms 80 gadiem - 1945.gada decembrī – tika dibināta arī organizācija ”Daugavas Vanagi”, kuras sākotnējais mērķis bija palīdzēt karavīriem un viņu ģimenēm, un kura darbojas līdz pat mūsdienām. Arī par to vēstīs izstāde.

Tajā būs trīs arī ļoti personiski stāsti. Viens no tiem – Arvīda Knopkena stāsts, kurš pēc kara beigām nonāca padomju karagūstekņu nometnē.

Izstādē būs iespēja ieklausīties arī paša Arvīda Knopkena balsī, arī stāstā par to, ka dzīve nometnē sākās ar to, ka gūstekņiem uzreiz atņēma viņiem piederošas lietas, vispirms pulksteņus.

Izstādē varēs uzzināt arī Artūra Pormaļa un Nikolaja Līdakas stāstus, kuri atradās Rietumu karagūstekņu nometnēs.

Izstāde ”Aiz dzeloņdrātīm. Otrā pasaules kara sekas: latviešu leģionāri – karagūstekņi Latvijā, Eiropā un Padomju Savienībā” Okupācijas muzejā apskatāma līdz nākamajā gada martam.