Olimpiskās spēles Itālijā: valstī nav vienprātīga atbalsta, daļa būvdarbu nav pabeigti

Jau 6. februārī ar atklāšanas ceremonijām dažādās Itālijas vietās sāksies 25. ziemas olimpiskās spēles. Lai gan Itālija ziemas olimpiskās sacensības uzņems jau trešo reizi vēsturē, gan pirms 20 gadiem Turīnas spēļu laikā, gan tagad nerimst dažādas runas: vai visas sacensību norises vietas tiks pabeigtas celt laikus, vai un cik augstā līmenī itāļi gādās par drošību, vai sacensībām nepieciešamo objektu celtniecības laikā uzplaukusi korupcija un mafijas iesaiste procesos.

Milānas un Kortīnas d’Ampeco apvienotā kandidatūra 25. ziemas olimpisko spēļu uzņemšanai tika atzīta par labāko 2019. gada jūnija izskaņā. Toreiz Itālijas pilsētu duets tuvcīņā pārspēja Stokholmas, Ores un Siguldas apvienoto kandidatūru.

Lai būtu pavisam precīzi, jāteic, ka olimpiskās sacensības šomēnes nenotiks tikai Milānā un Kortīnā, bet kopumā piecos sacensību puduros jeb klāsteros. Vēl sacīkstes notiks arī Vladifjemmē, Valtelinā un Veronā. Pēdējā gan notiks tikai olimpisko spēļu noslēguma ceremonija un paraolimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.

Šī ziemas olimpiskās spēles būs visizkliedētākās vēsturē. Nebūs vienota olimpiskās ciemata, kurā dzīvos visi sportisti, nebūs arī vienas atklāšanas ceremonijas. Galvenā ceremonija notiks Milānā, slavenajā “San Siro” stadionā, bet mazākas atklāšanas ceremonijas notiks arī Kortīnā, Liviņo un Predaco. Tālrādes ekrānā gan tiks radīta sajūta, ka viss notiek vienuviet.

Plašā sacensību ģeogrāfija nozīmē, ka dažādos olimpisko sacensību centros dzīvojošie diezin vai dosies uz kolēģu spēlēm vai sacīkstēm. Iepriekš olimpiskajās spēlēs itin bieži, piemēram, latviešu slēpotāji devās atblastīt hokeja izlasi, bet hokejisti brauca vērot bobsleja mačus. Šajās spēlēs tas nebūs iespējams. Uz kolēģu startiem varēs doties tikai tie, kas dzīvos tajā pašā pudurī jeb klāsterī. Tāpat ievērojami sarežģītāks darbs būs žurnālistiem. Piemēram, no Milānas līdz Kortīnai jābrauc piecarpus stundas. Tas nozīmē, ka vairums Latvijas mediju, kas ierasti darbam olimpiskajās spēlēs deleģē tikai vienu korespondentu, nekādi nevarēs atspoguļot vairumu pašmāju sportistu startu.

Plašā olimpisko spēļu norises vietu izkliede saistīta ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas apņemšanos četrgades lielākās sacensības turpmāk rīkot tikai vietās, kur jau ir lielākā daļa nepieciešamās infrastruktūras. Pamesti objekti neilgi pēc olimpisko spēļu noslēguma allaž bijusi liela problēma. Itālijā speciāli šo olimpisko spēļu norisei uzcelta tikai lielā Milānas hokeja arēna un ledus trase Kortīnā.

Itālijas mediji ziņo, ka kopumā šīs olimpiskās spēles izmaksās ap pieciem miljardiem eiro, bet dažādi būvdarbi turpināsies vēl līdz pat 2033.gadam. Tik ilgi būvēs ceļus un transporta mezglus, lai visu olimpisko infrastruktūru varētu pilnvērtīgi izmantot arī nākotnē.

Gatavošanos olimpiskajām spēlēm gan pavadījuši arī dažādi skandāli. Viens no tiem saistīts ar dažādu mafiju vēlmi tikt pie gardā olimpiskās naudas kumosa. Mafijas ļoti vēlējās uzvarēt vairumā iepirkumu un pārvaldīt apakšuņēmējus, kas celtu olimpiskos objektus. Tiesa, šos plānus izjauca Itālijas iekšlietu ministrija un vietējā pretmafijas savienība.