Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu valsti. Tas nozīmē, ka mums turpmākajos gados vairāk jādomā par ēku siltināšanu un energoefektivitāti, atjaunojamo resursu un zaļās enerģijas izmantošanu, videi draudzīgu sabiedrisko transportu un elektromobilitāti, jāsamazina siltumnīcas efekta un gāzes emisijas apjoms un citi. Šobrīd visaktīvāk par savu ietekmi uz vidi domā lielie uzņēmumi, bet pašvaldībām trūkst naudas klimata mērķu sasniegšanai.

Rīgas pilsētas kapitālsabiedrība „Rīgas meži” apsaimnieko 62 000 ha mežu un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta, ka šobrīd saskaņošanas stadijā ir divi projekti, kas palīdzēs sasniegt klimatneitralitātes mērķus.

Vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga vērtē, ka pirmais solis, kas jāsper katram uzņēmumam - jāizvērtē sava ietekme uz vidi.

Tieši finansējuma trūkums un rūpīgi izstrādāta investīciju projektu ieguldīšanas stratēģija, rada lielākos izaicinājumus pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tā vērtē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane.

Andra Feldmane stāsta, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma Latvijas pašvaldības piesaistījušas gan grantus, gan kredītus, bet šie līdzekļi ir Eiropas Komisijas aizņēmumi finanšu tirgos un tas nozīmē, ka šī nauda caur ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu būs jāatgriež.

Vides aizsardzības un vides izglītības organizācija „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāsta, ka par ietekmi uz vidi un piegādes ķēdēm šobrīd vairāk domā lielie uzņēmumi.

Lai visas šīs sarežģītās lietas ieviestu, laika nav nemaz tik daudz. Piemēram, Rīga un Liepāja ir to 100 Eiropas Savienības pilsētu grupā, kas apņēmušās kļūt klimatneitrālas jau līdz 2030. gadam, tātad palikuši vēl tikai pieci gadi. Daina