Par kapusvētkiem kā spilgtu mūsu tradīciju vēsta koncertizrāde "Annas tantes piruetes"

Par kapusvētkiem kā mūsu tautas spilgtu un joprojām dzīvu tradīciju vēsta koncertizrāde "Annas tantes piruetes", ko izrādīs 12. aprīlī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē. Idejas autori ir jauniešu deju kolektīvs "Dārdari" un tā vadītāja Lilija Lipora. Vispirms viņi veica tēmas izpēti, tad aicināja uz sadarbību dramaturgu Lauri Gundaru un citus dalībniekus, līdz tapa iestudējums, kas apvieno deju, dziesmu un teātri. Saturiski tas ir stāsts ne tikai par cieņu pret aizgājējiem, bet arī par mūsu tautas spēku, vitalitāti un dzīves svinēšanu.

Koncertizrāde "Annas tantes piruetes" ir daudzu mākslinieku kopdarbs. Dramaturģisko materiālu rakstīja Lauris Gundars, horeogrāfijas veidoja Lilija Lipora, Ilmārs Dreļs un Reinis Rešetins, mūziku rakstīja un aranžēja Edgars Lipors, par scenogrāfiju un kostīmiem gādāja Marija Rozīte-Vītola un Sanita Pūciņa.

Uzvedumu izdejo un izspēlē Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jauniešu deju kolektīvs "Dārdari" un danču mūzikas grupa "Dārdaru muzikanti", piedalās arī aktieri un mūziķi. Režisore un idejas autore ir Lilija Lipora, kura stāsta, ka viss sākās ar domu, ka "Dārdari" savu 10 gadu jubileju varētu nosvinēt ar kādu īpašu notikumu, kas būtu mūsdienīgs, bet vienlaicīgi ar spēcīgām saknēm kādā tradīcijā. Tā arī piedzima ideja par tēmu – kapusvētki.

Lauri Gundaru jauniešu aizrautība ar ideju patiesi iejūsmināja un, pēc stāstu uzklausīšanas, viņš sarakstīja lugu "Annas tantes piruetes".

Kas ir nosaukumā minētā Annas tante, uzveduma autori patur noslēpumā, bet var noprast, ka tas ir tiklab reāls, cik simbolisks tēls, kam piemīt spēja iedvesmot un saliedēt cilvēkus, un, kam pateicoties, tradīcijas tiek uzturētas un pārmantotas. Ne tikai simboliskas, bet arī burtiskas uzvedumā būs Annas tantes piruetes.

Koncertuzvedums kopumā piedāvās nedaudz citu skatījumu uz latviešu skatuves deju.

Latvijā joprojām ir vietas, kur kapusvētku dienu noslēdz zaļumballe, un šī tradīcija tiks ievērota arī izrādē.