Par nozīmīgām dokumentārām liecībām atzīti "dīpīšu” nometnes albumi un hercogu sarkofāgi

Albumu kolekcija, kas dokumentē latviešu bēgļu dzīvi Vācijas nometnēs pēc Otrā pasaules kara, un Kurzemes – Zemgales hercogu sarkofāgi: tās ir divas Latvijas vēstures vērtības, kas iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Programmas "Pasaules atmiņa" nacionālo reģistru papildina vien reizi četros gados. Tagad tajā iekļautas 12 dažādas dokumentāras vērtības. Piemēram, Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju vai Rīgas rātes protokoli. Pagājušajā nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja vienu no jau iekļautajām vērtībām „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” nolēma papildināt ar Eglīšu ģimenes apsveikumu Olgai Šnipkai un piezīmju grāmatiņu-vārdnīciņu uz bērza tāss.

Sarakstu nolemts papildināt arī ar divām jaunām nominācijām. Kā pirmā minama Latvijas Nacionālā arhīva pieteiktā "Albumu kolekcija: latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā no 1945. līdz 1949. gadam.” Tas savulaik bijis dāvinājums Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam. Kolekcijā ir 14 albumi, kas satur unikālas liecības par dramatisku un maz pētītu posmu latviešu tautas vēsturē. Vācijas nometnēs, bēgot no padomju represijām nonāca aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju. 

Runājot par otru reģistrā iekļauto vērtību "Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru un Bīronu dinastiju sarkofāgi”, nominācijas pieteicēja: Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse teic:

„Ņemot vērā Latvijas vēsturi kopumā, cik daudz mums ir bijuši kari un postījumi un cik daudz no kultūras mantojuma mēs esam saglabājuši, tad šī te kolekcija, kas atrodās arī šobrīd vēl Jelgavas pilī kapenēm sākotnēji paredzētajā vietā, un tās apjoms, kas ir saglabājies, ir unikāla laikmeta liecība. Turklāt uz katra no šiem te sarkofāgiem ir arī iegravētas liecības, kas ir dokumentārais vēstījums.”