LSM ziņās: «Tas sākās ar asarām.» Atklāta Jāņa Miglava izstāde «Imigranta stāsti viņa mazbērniem»

Par asinsbalss spēku, dvēseles atmiņu un patiesu cilvēcību aicina aizdomāties Jāņa Miglava fotomākslas izstāde ”Imigranta stāsti viņa mazbērniem”, kas no 9. maija skatāma Mencendorfa namā.

Jānis Miglavs ir latviešu izcelsmes Amerikā dzīvojošs fotogrāfs un rakstnieks. Viņa vecāki kara beigās bēga no padomju režīma, un Jānis piedzima, ģimenei esot bēgļu nometnē Vācijā. Pēc tam tā izceļoja uz Ameriku.

Jānis Miglavs Latviju pats pirmo reizi apmeklēja pagājušā gadsimta 80.gadu nogalē, kad viņam bija jau 40 gadu, un bija pārsteigts, cik tas viņam bija emocionāli satricinošs pārdzīvojums. Kas viņa raisīja tik spēcīgas jūtas? – tas ir viens no izstādes galvenajiem jautājumiem.

”Tas projekts sākās ar asarām. Kad es ierados pirmo reizi Latvijā un pēc tam arī citreiz atbraucot, es raudāju.”

Izstādes autors Jānis Miglavs stāsta par pirmo tikšanos ar Latviju 1989.gadā. Viņš toreiz aizbrauca arī uz ”Namnieku” mājām Vilpulkas pagastā netālu no Rūjienas, kur bija dzīvojuši viņa vecāki un arī tālāki viņa senči. Pašu māju jau tad vairs nebija, bet vienalga vieta uzrunāja pārsteidzoši spēcīgi.

Šīs emocijas arī bija pirmais impulss foto mākslas projektam ”Imigranta stāsti viņa mazbērniem”. Pie tā strādājot, raisījās arī atbildes, kas bija asaru iemesls vietā, kuru Jānis Miglavs nekad nebija redzējis.

Izstādē caur savu dzimtas stāstu Jānis Miglavs runā arī daudz plašākā kontekstā par vispārcilvēciskām tēmām - kas ir cilvēka identitāte, cik ciešām saiknēm mēs esam saistīti ar savu dzimtu un viens ar otru, kas ir spēcīgāks – acīmredzamais vai zemapziņā intuitīvi sajustais.

Izstādes darbi veidoti Jānim Miglavam raksturīgajā fotokolāžas tehnikā, darbos daudz simbolisku tēlu un gandrīz visās redzams viņa pašportrets ar neiztrūkstošo koferi, kas ir viņa kā imigranta simbols.

Stāsts sākas ar pašportretu mežā, un tā ir atsauce uz jaunākajiem pētījumiem par kokiem, kuri ar saknēm veido savu sakaru tīklu, sazinās un sadarbojas.

Fotokolāžu galvenais varonis – cilvēks ar koferi - it kā maldās un ceļo pa dažādiem laikiem, vidēm un dimensijām, meklējot sevi. Kolāžās izmantotas arī dzimtas fotogrāfijas, ko vecāki bija paņēmuši līdzi, dodoties bēgļu gaitās. To vidū ir arī viņu kāzu foto, salaulājās viņi 1943.gadā, savukārt jau gadu vēlāk sākās viņu bēgļu gaitas. Viena no kolāžām saucas ”Kaut es būtu pajautājis vairāk jautājumu”, un tajā redzams kā cilvēks ar koferi lūkojas uz saviem vecākiem it kā caur stiklu, viņus redz, bet vairs nevar sasniegt.

Lai arī dziļi personiska, izstāde vienlaicīgi ir arī plašāks stāsts par cilvēka sūtību šajā pasaulē, uzskata Mencendorfa namā vadītāja Ilona Audere.

Jāņa Miglava fotomākslas izstāde ”Imigranta stāsti viņa mazbērniem” Mencendorfa namā skatāma līdz augusta nogalei.