Latvijas radio lietotnes logo


Neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko situāciju, Ukraina joprojām spēj sekmīgi aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Taču Ukrainas agrākā galvenā sabiedrotā Amerikas Savienotās Valstis (ASV) tagad vairāk traucē, nekā palīdz cīņā pret agresorvalsti, jo ASV prezidents Donalds Tramps cer uz ienesīgiem darījumiem ar Krieviju. Tomēr ukraiņi ar citu sabiedroto atbalstu saglabā cīņassparu gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā frontē. 

Ukraina šogad piedzīvo smagāko ziemu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, lai mēģinātu salauzt ukraiņu pretestību.

Tas lielā mērā ir saistīts ar varas maiņu ASV, kur jau gadu prezidenta amatā ir Tramps. Viņš sevi vēlas parādīt kā miera nesēju. Taču tā vietā, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, viņš cenšas panākt, lai Ukraina piekristu izbeigt karu uz sev neizdevīgiem nosacījumiem.

Piemērs tam ir ASV militārā atbalsta samazināšana Ukrainai.

Par laimi, tas nav novedis pie Ukrainas aizsardzības spēju sabrukuma, sarunā ar Latvijas Radio sacīja starptautiskās politikas pētnieks Oleksandrs Krajevs no domnīcas „Ukrainian Prism”. Viņš norādīja, ka tas bija iespējams, jo Ukraina samazināja savu atkarību no ASV.