Pēc vēsturnieku ierosmes Cēsīs aktīvi rit pilsētas kapsētas sakopšanas darbi

Ar jūliju sākas kapu svētku laiks, kad tiekas dzimtas, lai atcerētos savus aizgājējus. Bet Latvijā ir arī daudz kapsētu, kur vairs apbedījumi netiek veikti un bieži vien tās ir atstātas pamestībai. Tāda ilgu laiku bija arī pirms 250 gadiem izveidotā Cēsu pilsētas kapsēta, jeb tā sauktie Vācu kapi, tagad pateicoties vēsturnieku Elīnas un Gundara Kalniņu ierosmei, šī attieksme mainās.

Apzināti vecajā kapsētā apglabātie cilvēki, viņu dzīvesstāsti, dokumentēti pieminekļi, uzstādīts informatīvais stends un informācija apkopota arī interneta vietnē. 

Ieejot kapsētā, tagad apmeklētāji tās vēsturi var iepazīt informatīvajā stendā, tajā gan ziņas par tās sākotni, apbedījumiem un arī diemžēl, postījumiem, Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa stāsta, ka liktenīgs kapsētai ir bijis padomju laiks.

„Kopš padomju okupācijas tā Cēsīs tiek saukta par Vācu kapiem, par Vācu kapiem tāpēc, ka padomju režīms izplatīja vietējā sabiedrībā tādu nopeļošu šīs vietas, šo vietu nonivelējošu vēstījumu, ka šeit ir apglabāti fašisti un pret fašistiem mēs izturamies tikai un vienīgi necienīgi, arī mirušiem, respektīvi, deva zaļo gaismu šo kapu demolēšanai”.

Pie informatīvā stenda sastopu arī cēsnieci Austru Bundžu, kura stāsta, ka ļoti labi atceras, kādi šie kapi bija kādreiz.

„Man 1937.gadā nomira vectētiņš un mēs ar vecmāmiņu nācām regulāri uz kapiem, tad jau tie kapi bija ļoti skaisti, kā parks, viss smaržoja, ļoti daudz ziedu, ziedošu krūmu, ļoti kopti kapi”.

Kapu pamestība arī savā ziņā ir vēstures liecība. „39. gadā aizbrauca prom baltvācieši un daudzi kapi palika, tad nākošais posms bija 41. gadā, kad izveda daudzus cilvēkus un tad atkal palika nekopti kapi, nu un tad, kad ienāca padomju armija, tad ārkārtīgi postīja.”

Padomju gados te lauzti pieminekļi, noņemts metāla žogs un kā vērtē Elīna Kalniņa šī attieksme pret kapsētu jau turpinājās arī vēlāk.

„Kapsēta joprojām cēsnieku apziņā ir tāda vieta, kurai var droši soļot cauri ar saviem suņiem, vai kur līdzās dzīvojoša kundze var ielaist savu vistu pulku paganīties, tādēļ mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību un mums ir tāds ambiciozs mērķis – mainīt cēsnieku apziņā attieksmi pret šo vietu, atgriezt šai vietai tās kultūrvēsturisko nozīmību un cilvēku pietāti pret šo vietu, kā kapsētu.”

Tagad veiktas sakopšanas talkas un apzināti un dokumentēti vēl esošie pieminekļi un iniciators šim darbam ir vēsturnieks, Cēsu pilsētas kapsētas atjaunošanas projekta vadītājs Gundars Kalniņš.

„Tam tā nevajadzētu būt, ka vēsturiska kapsēta, kurā atdusas pilsētas vēsturei nozīmīgi un galugalā vienkārši cilvēki, kas šo pilsētu ir veidojuši, ka šī vēsturiskā kapsēta ir tādā stāvoklī, kādā viņa ir un tad mēs ar Elīnu sākām ar pirmo fundamentālo soli – ar inventarizāciju, tātad kapu pieminekli pēc pieminekļa, pieminekļa fragmentus aprakstot, veidojot aprakstus, visi pieminekļi ir inventarizēti, tas bija arī sākums nākamajam – mēs esam sastādījuši arī šeit apbedīto personu sarakstus, kurus mēs varam identificēt pēc pieminekļiem”.

Savukārt gide un ģenealoģijas pētniece Ilze Struņķe apzina te apbedītos cilvēkus, viņu likteņstāstus. Cēsu pilsētas vēsturiskās kapsētas atjaunošanas iniciatori stāsta, ka turpināsies gan izpētes darbs, gan arī talkas un par tradīciju kļūs arī ikgadējie kapsētas svētki.