Pētnieki Latvijā pēta borēliju proteīnus, lai uzlabotu vakcīnu pret Laimas slimību

Tuvākajos gados farmācijas tirgū varētu parādīties uzņēmuma „Pfizer” radītā vakcīna pret ērču izraisīto Laimas slimību. Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā turpinās pētījumi, kuru rezultātā varētu tapt vēl efektīvākas vakcīnas pret šo slimību.

Laimas slimība, kuru izraisa baktērijas, ko sauc par borēlijām, ir visbiežākā ērču pārnēsātā infekcija Ziemeļu puslodē. Tā skar vairāk nekā 14 procentus pasaules iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem pērn Latvijā atklāja vairāk nekā 500 saslimšanas, kas ir pat divreiz vairāk nekā 2023. gadā. Neārstēta Laimas slimība var radīt sāpes locītavās, sirdsklauves un citas veselības problēmas.

Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētnieks Kalvis Brangulis stāsta, ka uz šīs borēlijas virsmas sastopami pat 130 dažāda veida proteīni. Daļa šo proteīnu vakcīnā varētu būt visefektīvākie, jo pirmie nonāk mijiedarbībā ar organismu, kurā nonākuši un spētu radīt antivielas pret Laimas slimību.

„Tas nozīmē, ka tie ir tie, kurus atpazīst, piemēram, tas saimnieka organisms, piemēram, cilvēka organisms. Un tad organisms pret tiem izstrādā antivielas. Tāpēc loģiski, ka virsmas proteīnus ir interesanti pētīt, [lai uzzinātu], vai viņus var izmantot kā vakcīnas antigēnus. Piemēram tas, ko es pētīju, protams, tas proteīns CspZ, tieši tāds arī bija. Viņš ir uz virsmas, tas ir zināms, tas ir eksperimentāli bija pārbaudīts un tad, protams, bija interesanti saprast, vai viņu var izmantot [vakcīnai].”

Minētais proteīns CspZ, ko pētnieks visvairāk pētījis, palīdz baktērijām izvairīties no cilvēka imūnsistēmas uzbrukuma.

Vakcīna, kuru drīzumā varētu licenzēt „Pfizer”, savukārt tapusi no cita borēlijas virsmas proteīna, kurš atklāts jau pagājušajā gadsimta nogalē. Toreiz radās arī pirmās vakcīnas, kuras gan bija pieejamas tikai dažus gadus. Bija radušās šaubas par to drošību, kas pēcāk gan izrādījušās nepamatotas.

Tagad topošā vakcīna ir no tā paša proteīna, tomēr tas ir nedaudz modificēts, tātad vakcīna uzlabota.

Arī Brangulis paša pētīto CspZ proteīnu tiecies uzlabot, padarot to noderīgāku antivielu radīšanai. Proteīnu nepieciešams stabilizēt, nedaudz mainot tā struktūru, lai būtu droši, ka vakcīnā tas darbosies tā, kā sagaidīts.

„To sauc par to strukturālo vakcionoloģiju, un īstenībā tas tāds nu kļūst diezgan populārs tāds novirziens, kad šādā veidā nu mēģina veikt modifikācijas, un tā uzlabo to proteīna struktūru.”

Ar „Pfizer” topošo vakcīnu imunitātes iegūšanai varētu būt nepieciešamas trīs revakcinācijas, bet, ja vakcīnai izmantotu Branguļa pētīto proteīnu, būtu vajadzīgas ne vairāk kā divas vakcinācijas. Vismaz tā apliecina dati, ko ieguvuši sadarbības partneri Amerikas Savienotajās Valstīs, izmēģinot no CspZ proteīna veidotas antivielas uz pelēm.