9.novembris ir īpaši nozīmīgs datums mūsu kino vēsturē. 1920.gada 9.novembrī Rīgā notika pirmizrāde pirmajai Latvijas Republikā uzņemtajai spēlfilmai ”Es karā aiziedams”. Rīgas Kino muzejs turpmāk aicina šo datumu svinēt kā Latvijas Kino vēstures dienu. Tās mērķis – aktualizēt mūsu kinomākslas sākotni, kas līdz šim izcelta pārāk maz.

Pirmo reizi Latvijas Kino vēstures dienu muzejs atzīmēs šo sestdien. Tā kā pati pirmā filma līdz mūsdienām nav saglabājusies, pasākumā izrādīs kādu citu vēsturiski būtisku filmu, kam tieši šogad aprit 100. jubileja.

”Es karā aiziedams” pirmizrāde notika 1920. gada 9. novembrī kinoteātrī ”Grand Kino” Lāčplēša ielā. Tobrīd tā vēl bija Romanova iela.”

Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone-Redoviča uzskata, ka šis notikums ir pelnījis īpašu ievērību, jo iezīmē mūsu nacionālā kino sākotni. Pirms tam Latvijā izrādīja ārzemju ražojumus, bet Viļa Segliņa veidotajā filmā skatītāji ieraudzīja tik pazīstamos Latvijas laukus un tieši latviešiem svarīgus notikumus – kādas ģimenes drāmu uz kara un brīvības cīņu fona.

Filmas panākumi gadu vēlāk iedvesmoja izveidot arī akciju sabiedrību ”Latvju filma” un drīz vien tapa vēl virkne jaunu filmu. To tematika pamatā bija saistīta ar cīņu par brīvību un Latvijas valsts tapšanu.

”Es karā aiziedams” un arī vēl citas 20.gadu sākumā tapušās patriotiskās filmas līdz mūsdienām nav saglabājušās, par tām liecina tikai fotogrāfijas, plakāti un rakstītie avoti. Savukārt pati senākā Latvija filma, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir īsmetrāžas komēdija ”Ustuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā”. Tieši šogad tai aprit 100.jubileja, un tā būs uzmanības centrā pirmajā Latvijas Kino vēstures dienā, ko Kino muzejs svinēs šo sestdien.

Kad Ustuptēvs Rīgā iztirgojis cūku, vistas un citas savas preces, viņš nolemj izmēģināt laimi Vērmaņdārza Loto klubā. Ticis pie lielā laimesta, viņš uz nebēdu uzdzīvo ar Rīgas meitiešiem smalkākajos krogos, līdz Rīgā, kareivīgi noskaņota, ierodas viņa sieva no laukiem, kas visiem sadod pēc nopelniem.

Ja no mūsdienu viedokļa aktieru tēlojums šķiet pārāk ekscentrisks, tad tolaik tas pilnībā atbilda aktuālajām tendencēm, jo mēmajās filmās ļoti raksturīga bija uzsvērta žestikulācija, mīmika un ķermeņa valoda.

Tāpat kā pirms 100 gadiem arī sestdienas pasākumā filmu aicināts apskaņot tapieris, un tas būs liels šī žanra meistars – pianists Māris Žagars. Filmas skati papildinās režisora Reiņa Ūbeļa lekcija par filmas vēsturi, estētiku un tajā iesaistītajām personībām.

Reinim Ūbelim nepelnīti šķiet, ka cauri laika griežiem aizmirsts filmas scenārija autora un galvenā varoņa atveidotāja Roberta Vizbuļa vārds. Pirmās brīvvalsts laikā viņš bija ļoti daudzpusīgs, mīlēts un apbrīnots mākslinieks – aktieris, žurnālists, humorists, mūziķis, kura dibinātais Nacionālās operas sekstets koncertēja ne tikai visā Latvijā, bet arī Francijā, Austrijā, Šveicē un citviet.

Latvijas Kino vēstures diena pirmo reizi tiks atzīmēta šo sestdien ar īpašo filmas skati un lekciju Rīgas Kino muzejā. Arī turpmāk 9.novembrī ir iecerēts rīkot pasākumus, kas pievērš uzmanību nozīmīgiem mūsu kino vēstures faktiem un personībām.