Kā Polija gatavojas prezidenta vēlēšanām, ņemot vērā ietekmes operāciju draudus digitālajā vidē? Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta gaidāma 18. maijā, un Polijas varas iestādes jau savlaicīgi pievērsušās dezinformācijas kampaņu identificēšanai un apkarošanai.

10. janvārī Polija publiskoja Krievijas un Baltkrievijas ietekmes izpētes komisijas pētījumu, kurā analizētas šo valstu dezinformācijas kampaņas pēdējo divdesmit gadu laikā. Turklāt Polijas drošības dienesti ir atklājuši Krievijas grupējumu, kas kopš gada sākuma mēģinājis manipulēt ar sabiedrības viedokli, gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām.

Krievijas un Baltkrievijas dezinformācijas operācijas pētīja komisija, kas darbojas Polijas Militārā pretizlūkošanas dienesta paspārnē, un tas norāda, ka Polija dezinformāciju uztver kā draudu valsts drošībai. Pētījumā izcelta būtiska atziņa - Polijas sabiedrība un valsts iestādēs strādājošie joprojām lielākoties uzskata, ka ārvalstu ietekmes operācijas galvenokārt izpaužas "klasiskos" veidos, kā spiegošana un sabotāža. Tas zināmā mērā esot novecojis skatījums, jo, lai gan šādas darbības aizvien tiek veiktas, tomēr, izpētes komisijas ieskatā, ietekmes operācijas primāri ir pārvirzījušās uz mēģinājumiem ietekmēt vēlētāju un politisko lēmumu pieņēmēju uzskatus.

Tas ir būtisks secinājums, jo, ja šī problēma netiek izprasta, nav iespējams izstrādāt efektīvu stratēģiju, lai pret to cīnītos. Polija uz pētījumu reaģēja tik tiešām ātri, un februāra sākumā Polijas digitālo lietu ministrs un premjerministra vietnieks Kšistofs Gavkovskis izziņoja jaunu kiberdrošības programmu "Vēlēšanu lietussargs". Tās mērķis ir ne tikai aizsargāt valsti no Krievijas kiberuzbrukumiem, bet arī apkarot dezinformāciju.

Viena no šīs programmas ierosmēm, visticamāk, ir saistīta arī ar to, ka Polija janvāra beigās atklāja grupējumu, kas darbojies Krievijas militārā izlūkdienesta pakļautībā un meklējis Polijas pilsoņus, kuri būtu gatavi izplatīt dezinformāciju, lai ietekmētu gaidāmās vēlēšanas. Par to tika piedāvāta no 3 000 līdz 4 000 eiro liela atlīdzība.

Vervēšana ir notikusi tumšajā tīmeklī jeb interneta daļā, kurai nav iespējams piekļūt no ierastajiem interneta pārlūkiem. Ņemot vēra, ka tumšais tīmeklis slēpj lietotāju identitāti un atrašanās vietu, tas bieži tiek izmantots nelikumīgām darbībām.