Ja Ukraina būtu labāk sagatavojusies iespējamam karam, tad Krievija varētu nebūt uzdrošinājusies tai uzbrukt – tā ir pārliecinātas Polijas amatpersonas, kas ir atbildīgas par savas valsts robežas stiprināšanu ar Baltkrieviju un Krieviju. Polijas armija un robežsargi īpaši slavē arī Baltijas valstis un Somiju par vienotu izpratni šajā jautājumā. Pēdējos gados Polijas valdība ir iztērējusi ap 500 miljoniem eiro žoga un citu norobežojumu izbūvei uz robežas ar Baltkrieviju.

Ir vēsa un pelēcīga janvāra diena, kad grupa ar aptuveni 60 starptautiskiem žurnālistiem ierodas Polovces robežkontroles punktā uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Tas atrodas Polijas austrumos, Podlases reģionā.

Šis robežkontroles punkts ir slēgts jau kopš 2020. gada. Bez īpašās atļaujas šajā zonā atrasties nedrīkst, jo Polijas valdība ir izveidojusi buferzonu uz robežas ar Baltkrieviju aptuveni 60 km garumā. Lielākoties buferzona ir 200m plata, bet sešu kilometru garumā robežai nedrīkst pienākt tuvāk par diviem kilometriem.

Tāpat kā Latvijā un Lietuvā, arī Polijā kopš 2021. gada no Baltkrievijas mēģina iekļūt migranti. Šos cilvēkus pie robežas nogādā Minskā valdošais režīms. Pārsvarā tie ir vīrieši, kas mēģina nokļūt uz Vāciju, Lielbritāniju un citām Rietumeiropas valstīm.

Šoferi, kas palīdz migrantiem nelegāli pārvietoties pa Eiropu, pārsvarā ir ukraiņi. Viņi likumīgi dzīvo Polijā vai citur Eiropas Savienībā, un vēlas dažu stundu laikā nopelnīt pāris tūkstošus eiro.

Vienā no robežkontroles punkta ēkām, ko agrāk izmantoja muita, tagad ir izveidots migrantu reģistrācijas centrs. Te tiek nogādāti cilvēki, kuri vēlas Polijā lūgt starptautisko patvērumu. Pērn to lūdza aptuveni 2500 cilvēku, kuri pārsvarā nāk no Eritrejas, Somālijas un Etiopijas. Tas gan ir krietni mazāk nekā to cilvēku skaits, kuri pērn mēģināja nelegāli šķērsot robežu. Kā liecina Polijas Iekšlietu ministrijas statistika, viņu skaits sasniedz gandrīz 30 000.

Daļai robežu neizdodas šķērsot, bet citi nevēlās reģistrēties Polijā un tāpēc ir spiesti atgriezties Baltkrievijā, apgalvo robežsargi.

Pienākot tuvāk robežai ir redzams aptuveni piecus metrus augsts metāla žogs. Vairākās kārtās ir nostieptas dzeloņdrātis un noliktas betona barjeras, ko žargonā dēvē par „ežiem”.