Politiķi kā vienu no valsts budžeta galvenajiem trūkumiem sauc nepietiekamu caurredzamību

Jau šodien, 3. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā lems par nākamā gada valsts budžetu. Šo daudzo mēnešu laikā, kamēr noritējušas budžeta sarunas, sabiedrībai nācies dzirdēt asus politiķu strīdus un sociālo partneru pārmetumus – gan par naudas sadali, gan pašu budžeta veidošanas procesu. Lai arī budžeta veidošanas algoritms kopumā strādā, gan finanšu ministrs, gan deputāti atzīst: viena no lielākajām problēmām joprojām ir nepietiekama tēriņu caurredzamība. Budžeta dati bieži nav pietiekami detalizēti, tie ir grūti pieejami, bet termiņi – pārāk saspiesti. Tāpēc arvien biežāk izskan diskusijas par to, kā budžeta procesu padarīt kvalitatīvāku. Kādas problēmas un iespējamos uzlabojumus saskata paši budžeta veidotāji un pieņēmēji?

Latvija darbu pie nākamā gada budžeta sāk jau drīz vien pēc iepriekšējā pieņemšanas. Februāra beigās valdība apstiprina tā sagatavošanas grafiku, pavasarī pieņem makroekonomiskās prognozes, fiskālos mērķus un stabilitātes programmu, kā arī Saeimā notiek ekonomikas debates. Savukārt rudenī, balstoties uz jaunākajiem ekonomiskajiem datiem, valdība līdz 15. oktobrim precizē budžeta projektu un iesniedz to Saeimai, kas dokumentu steidzamības kārtā izskata divos lasījumos un apstiprina decembrī.

Budžeta veidošana Latvijā nekad nav bijis viegls process, taču pēdējo gadu sarežģītā ģeopolitiskā situācija to padarījusi vēl grūtāku. Strauji audzis finansējums valsts aizsardzībai, kas nozīmē “jostu savilkšanu” citās nozarēs; inflācija liek pārskatīt tēriņus un atteikties no mazāk svarīgā. Procesu saasina arī Saeimas priekšvēlēšanu laiks – valdība ir nestabila, opozīcija to izmanto, tostarp partijas pastiprināti skatās uz savu vēlētāju interesēm. Tas šogad rezultējies krietni asākās diskusijās valdībā, Saeimā un publiskajā telpā.

Rūpīgāk analizējot budžetu, politiķiem un sabiedrībai arvien biežāk rodas jautājums – cik efektīvi nauda tiek tērēta, vai piešķirtie līdzekļi dod rezultātu un vai pats budžeta pieņemšanas process Latvijā ir pietiekami kvalitatīvs. Arvien skaidrāk izskan arī doma, ka, lai panāktu pārskatāmāku un jēgpilnāku budžetu, varētu būt vajadzīgi arī procesa uzlabojumi.