Lai atbalstītu Latvijas valstspiederīgo atgriešanos dzimtenē, jau 2019. gadā VARAM kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām izveidoja atbalsta pasākumus remigrantiem, lai palīdzētu veicināt nodarbinātību un uzsākt uzņēmējdarbību. Pērn atbalstu saņēma 25 remigranti, tomēr no kopējā finansējuma - 400 000 eiro tika piešķirti tikai nedaudz virs 140 000, tātad visa nauda netika iztērēta. Kas kavē remigrācijas programmas ieviešanu?

2022. gadā Latvijā atgriezās ap 9000 iedzīvotāju, kas strādāja un dzīvoja ārvalstīs. Pēdējos gados remigrantu skaits nedaudz samazinājies, bet Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa vērtē, ka remigrantiem ir potenciāls sākt savu uzņēmēmjdarbību.

Pērn atbalsts sniegts 25 remigrantiem, kas uzsākuši uzņēmējdarbību dažādās jomās – izveidotas kafejnīcas, pirts un mobilās aprūpes pakalpojumi gulošiem pacientiem, bruģa likšana un citi. Zemgalē pērn atgriezās 99 Latvijas iedzīvotāji un Zemgales remigrācijas koordinatore Anete Briņeca stāsta, ka remigranti visbiežāk vēlas dzīvot Jelgavā, Bauskas vai Aizkraukles novadā.

Remigrācijas programmā tiek piešķirts divu veidu atbalsts - uzņēmuma izveidei vai darbavietas izveide remigrantam. Atbalstu var saņemt Latvijas iedzīvotājs, kas pavadījis ārvalstīs vismaz divus gadus un atgriezies uz dzīvi Latvijā ne ilgāk kā pirms diviem gadiem, kā arī darba devējs, kurš veido jaunu darba vietu remigrantam.

Emīls un Ieva Lingas sešus gadus dzīvoja Islandē, bet pirms diviem gadiem ģimene atgriezās Latvijā un Ķekavā izveidojuši katrs savu uzņēmumu – Ieva dizaina paklāju studiju, bet Emīls nelielu kafejnīcu.

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa vērtē, ka, pamainot programmas nosacījumus, iegūtu gan biznesa uzsācēji reģionos, gan valsts.

Šogad atbalsta pasākumiem remigrantiem uzņēmējdarbības veicināšanai no valsts finansējuma piešķirti 250 000 eiro un vienam projektam atbalsts ir 8000 eiro. Remigranti var pieteikties atbalstam 20 pašvaldībās visos Latvijas reģionos.