Pēdējā laikā smagus uzbrukumus piedzīvo Sumu pilsēta Ukrainas un Krievijas pierobežā. Pēc tam, kad ukraiņu karavīri atkāpās no agresorvalstij piederošā Kurskas apgabala, iebrucēji nepagurstoši mēģina ielauzties Sumu apgabalā un pastiprinās uzbrukumi arī Sumu pilsētai. Latvijas Radio skaidro, kā šīs pilsētas bērni izdzīvo kara šausmas un kā pieaugušie viņiem mēģina palīdzēt.

Brīdī, kad Latvijas Radio apciemo Sumus, apritējusi trešā diena kopš Krievijas raķešu uzbrukuma pilsētas centram – turpinās postījumu apzināšanas un sakopšanas darbi.

Uzbrukumā sagrautās ēkas ir norobežotas, sadegušie transportlīdzekļi aizvesti, un ceļi tiek iztīrīti. 

Par lielo nogalināto un ievainoto cilvēku skaitu te liecina vairs tikai ziedu kopas piemiņas vietās, šķembu sacaurumotais bruģis un brūni asins traipi uz ietves un māju sienām. Tās ir cilvēku asinis. Kā norāda sastaptie cilvēki – tie bija parasti garāmgājēji, kuriem šī diena izrādījās liktenīga.

Kopumā 13. aprīļa Krievijas raķešu uzbrukumā Sumu pilsētas centram nogalināti 35 cilvēki, toskait divi bērni.

Triecienam pa Sumu pilsētas centru Krievija izmantoja divas "Iskander" ballistiskās raķetes, kas bija piepildītas ar šķembām – ar mērķi sprādziena brīdī nodarīt maksimāli lielus postījumus. Un tie arī bija lieli – dažādas pakāpes ievainojumus guva 125 cilvēki, to vidū arī 15 bērni.

Trieciens satricināja visu Sumu pilsētu.

"Es dzīvoju šeit tieši pretī. Un man tas viss joprojām ir acu priekšā – pirmā sprādziena laikā manā dzīvoklī visi stikli notrīcēja, jo esmu 10.stāvā," stāsta Sofija Tetenko.

Viņa ir labdarības fonda "Bērnu balsis" psiholoģe. Organizācija kopš pilnapmēra iebrukuma sākuma visā Ukrainā nodrošinājusi psiholoģisko palīdzību jau vairāk nekā 26 tūkstošiem bērnu.

Viena komanda darbojas arī Sumos. Sofija piekrīt parādīt, kā notiek grupu nodarbības Sumu bērnu atbalstam. Prasīta, kā pilsētas iedzīvotāji psiholoģiski sadzīvo ar šiem spēcīgajiem uzbrukumiem, sieviete atzīst, ka ir grūti.

"Bet ar visu to cilvēki ir saliedēti," atzīmē Sofija. "Ziniet, kad tu dzīvo piefrontes pilsētā, tad tu saproti, ka tava palīdzība ir nepieciešama. Un mēs visi kļūstam par tādu kā vienu lielu ģimeni – palīdzam viens otram. Vairums. Tāpēc tā ir tāda kolektīva vienotība."