Reportāža: Sagūstītie krievu karagūstekņi stāsta, kāpēc piekrita karot Kremļa pusē

Nostaļģiskas atmiņas par Padomju Savienības laikiem un cerības atbrīvoties no sodāmības – šie ir daži no iemesliem, kādus Krievijas armijas karavīri nosauca Latvijas Radio, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņi iebruka Ukrainā. Latvijas Radio bija reta iespēja apmeklēt Ukrainas armijas sagūstīto iebrucēju gūstekņu nometni. Brīdinām – daži dialogi var būt īpaši nepatīkami.

Ir klusa, saulaina vasaras priekšpusdiena, kad neliela žurnālistu grupa tiek ielaista Ukrainas armijas sagūstīto Krievijas armijas karavīru nometnē. Tā atrodas Ukrainas rietumos, taču konkrētu atrašanās vietu nedrīkst atklāt drošības apsvērumu dēļ.

"Šī nometne ir paredzēta visiem – gan krieviem, gan ārvalstniekiem, kas par naudu iesaistījušies karā pret mūsu valsti," stāsta Ukrainas Karagūstekņu koordinācijas štāba pārstāvis Petro Jacenko. "Te ir gan no Latīņamerikas valstīm, gan Āfrikas, Tuvo Austrumu valstīm, Šrilankas, Jemenas. Ir arī no Uzbekistānas, Tadžikistānas, Kazahstānas, tāpat arī no Brazīlijas un Slovākijas – algotņi no ļoti daudzām valstīm."

Jacenko izrāda karagūstekņu turēšanas vietu un iepazīstina ar procesu, kā viņus te uzņem.

"Viņi uz šejieni tiek atvesti un iet caur šīm durvīm. Krievu nometnēs mūsējos šajā posmā sit. Tur uzņemšanas procedūra ir bēdīgu slavu ieguvusi. Viņi iet cauri administrācijas telpām, kur katram no krieviem pa rokai ir kaut kas, ar ko sist. Ja nokrīti, tad tevi sit vēl vairāk. Šeit nekā tāda nav – te viss ir kulturāli un civilizēti."