Latvijas enerģētikas politika nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un nepiedāvā risinājumu, kur ņemt šiem mērķiem vajadzīgos vairāk nekā 13 miljardus eiro. Tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā, un var saņemt Eiropas Savienības sankcijas. Tā secināts jaunākajā Valsts kontroles revīzijā.

Kā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, klimata mērķu sasniegšanai pašlaik iezīmēti nepilni četri miljardi eiro, kas nav pat trešdaļa no nepieciešamā.

Tas savukārt kavē privāto investīciju piesaisti, kas būtu izšķiroša valstisko mērķu sasniegšanai. Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe piekrīt revidentu atziņām, taču taisnojas, ka iepriekšējos divos gados bijušas divas lielas krīzes, kuru dēļ Eiropas nauda pārdalīta ar klimatu nesaistītiem mērķiem. Turpmāk šiem mērķiem būšot vairāk finansējuma.