18. jūnijā Rīgā atklāj jauno Latvijas Mikroķirurģijas centra specializēto slimnīcu. Tajā vienuviet apvienotas gan diagnostikas, gan rekonstruktīvās, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskās mikroķirurģijas iespējas. Nozarē to vērtē atzinīgi, sakot, ka tas ļaus palielināt medicīnas pakalpojumu tūrismu.

„Tā ir slimnīcas nodaļa, tajā skaitā intensīvā terapija, palātas. Ja skaita intensīvo terapiju kā vietas, tad ir četras vienvietīgās palātas un trīs divvietīgās, tajā skaitā pielāgotas pacientiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir mūsu modernais ultrasonogrāfijas kabinets ar iespējām, kas ir dziļumā. Speciālais aprīkojums ļauj mērķtiecīgi izmeklēt plaukstas struktūru un nervus un tur vajadzīgs gan aprīkojums, gan speciālists.”

To, izrādot jauno slimnīcu, stāsta Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks. Slimnīca aprīkota ar modernām iekārtām, to skaitā arī rentgenu un ultrasonogrāfijas iekārtām.

Jaunās slimnīcas būvniecība izmaksājusi astoņus miljonus eiro, no tā pieci miljoni ir „SEB” bankas kredīts, bet trīs – pašu nopelnītais, kas ļāvis nopirkt zemi, telpas un aprīkojumu.

Latvijas Mikroķirurģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Krustiņš stāsta, ka līdz šim Latvijas Mikroķirurģijas centrs sadarbojies ar gan ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, gan „Gaiļezeru” un „Veselības centru 4”. Sadarbība bijusi ļoti laba, bet bija jāstrādā īrētās telpās, kolektīvs izaudzis jau līdz 70 cilvēkiem un bija jāmeklē risinājums.

Šogad mikroķirurģija Latvijā atzīmē 40 gadu pastāvēšanu, līdz ar to jaunās slimnīcas izveidei esot simboliska nozīme.

Centrs ir sertificēts saskaņā ar Eiropas rokas ķirurgu asociācijas prasībām uz pieciem gadiem un tas nozīmē, ka tas ir iezīmēts Eiropas kartē. Igaunijā un Lietuvā līdzīgu neesot, tuvākais ir Varšavā. Jaunās slimnīcas izveide dos arī jauna iespējas medicīnas pakalpojumu eksporta jomā, turpina Jānis Krustiņš:

„Teikšu tā, ka stipri palielināsies, jo šeit mums ir trīs operāciju zāles, kas nav jādala ne ar vienu citu organizāciju. Tas nozīme’, ka visa strīs zāles mēs varam veltīt tikai mūsu ķirurgiem. Līdz ar to operāciju apjoms – kosmētisko, apdrošinātāju, ārzemju tūristu, vismaz sākumā, es pieļauju, par trešdaļu būs vairāk. Skaidrs ir viens – viss radīts tam, lai mēs varētu vairāk strādāt un ieguldīt jaunās zināšanās un aparatūrā.”

Pašlaik centrā valsts apmaksātie stacionārie pakalpojumi nav pieejami, bet Bendiks neizslēdz iespēju, ka ar laiku tie varētu būt, jo sarunas ar Nacionālo veselības dienestu turpinās.

Jaunajā slimnīcā būs iespējams veikt vairāk nekā 300 veidu operāciju.

Pērn kopumā centra speciālisti veikuši piecarpus tūkstošus operāciju. Kopš 2014. gada izoperēti arī vairāki simti pacientu no Ukrainas, to skaitā 150 smagi ievainoti karavīri.

Pēdējos gados arvien biežāk tiek uzņemti pacienti arī no ārvalstīm - tostarp no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Zviedrijas un citām Eiropas valstīm. Tiek prognozēts, ka medicīnas pakalpojumu tūrisms tikai pieaugs.