Rīgas kino muzejā skatāma izstāde "Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino"

Iepazīt tuvāk vienu no nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, kas līdz ar saviem kolēģiem radījis Latvijas dokumentālā kino zelta klasiku un izvedis to pasaulē. Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā atklāta izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”, kas atspoguļo Selecka daudzveidīgo darbību ilgu gadu garumā. Izstāde stāsta par režisora filmām, to tapšanu un stāstu varoņiem. Tāpat var aplūkot daudzus objektus, kas publiski vēl ne reizi nav rādīti. Kā arī līdzās stāstam par Ivaru Selecki izstādē iespējams iepazīt viņa tikpat talantīgos tuviniekus.

“Es domāju, ka vajadzētu būt interesanti. Visu laiku mēs piegādājam interesantus materiālus – viens otrs nav redzēts. Man tagad arī koferītī ir līdzi – es atradu negatīvus no 1965. gada Moldāvijas, atradu tādu mazu, pilnīgi nekopētu negatīvu. Tā tas visu laiku notiek, ka visu laiku nāk kaut kas ārā, kaut ko var atrast. Kultūras slānis ir sakrājis diezgan biezs, es nekad to neesmu aizticis. Tagad, ja jāsāk tie gadi šķirt, tad izrādās, ka tas slānis ir biezs, visādi atradumi tur notiek.”

Tā par priekšmetiem, kas redzami izstādē, stāsta Ivars Seleckis, piebilstot, ka pats ir pārsteigts, kādas lietas gadu laikā ir izdevies saglabāt, un cik daudz no tām sabiedrība vēl nav redzējusi.

Izstāde “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino” stāsta par Ivaru Selecki kā filmu režisoru, operatoru un kino notikumu veidotāju. Tāpat parāda Selecka daudzpusīgo ieguldījumu kinomākslā. Filmu fragmenti, fotogrāfiskas liecības par filmām, to tematiku un varoņiem. Unikālas balvas un memoriāli priekšmeti, kur vairums no tiem publiski izstādīti pirmo reizi. Objekti no filmēšanas vietām, piemēram, Gvinejā un Mongolijā. Kā arī Selecka cepuru kolekcija un citi darba specifiku raksturojoši apģērbi, piemēram, bruņu veste. Kā stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone-Redoviča, izstādē svarīgi parādīt dažādu tēmu vizuālu interpretāciju, kas saistītas ar Selecka veidotajām filmām.

Izstādē nav pilna režisora filmogrāfija un tik izvērsti stāsti kā gribētos, atzīst Pērkone-Redoviča. Tā drīzāk ir vēlme vērst uzmanību dažādām tēmām, tuvāk iepazīstot ne tikai Ivara Selecka veikumu, bet arī viņa kolēģu, tostarp arī citu Selecku dzimtas pārstāvju, kas darbojušies vai turpina darboties Latvijas kinomākslā.

Tieši šī iemesla dēļ izstāde ir guvusi nosaukumu “Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino”, tādējādi rādot un stāstot par daudziem citiem cilvēkiem, kas stāv aiz Selecka dokumentālā kino.

Darbojoties gan oficiālos amatos, piemēram, esot Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētājs, gan ārpus tiem, Ivars Seleckis vienmēr rūpējies par Latvijas kino mantojuma saglabāšanu un tā izvērtējumu. Režisors bijis līdzās arī Rīgas Kino muzeja dibināšanas brīdī, un piedalās muzeja krājuma papildināšanā. Kā stāsta pats, meklējot darbus izstādei, ir nācies izdzīvot reiz daudzos piedzīvotos notikumus un gremdēties atmiņās par tiem.

“Kino ir īsts, patīk vai nepatīk – tāds tas ir, un tur arī veidojas tas vēsturiskais tēls,” tā atzīst Ivars Seleckis, uzsverot, ka viņa veidotajās dokumentālajās filmās ir iespēja redzēt laiku – kā tas ir pagājis, un kā mainījis visu sev apkārt.

Izstāde Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā būs skatāma līdz gada beigām. Tā ir noslēdzošā izstāde telpās Vecrīgā pirms muzeja pārcelšanās uz Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajām telpām Miera ielā Rīgā.