Rīgas Lielajos kapos atjaunota rātskunga Krēgera dzimtas kapliča

Rīgas Lielajos kapos, ieguldot ap simt tūkstošiem eiro, atjaunota vēsturiska kapliča. Jau pēc valsts svētkiem to īpašā pasākumā varēs apskatīt ikviens.

Lielajos kapos starp sūnām apaugušiem, pelēcīgiem pieminekļiem, sarūsējušiem žogiem un daļēji brūkošām būvēm, kā gaismas stars, kā bāka izceļas balta, vien pāris metrus plata kapliča ar pelēku jumtu un krēmkrāsas koka durvīm. Tā ir Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera dzimtas kādreizējā apbedījumu vieta.

„Šīs kapenes ir mazliet tāds triks, jo cilvēki augšā redz tādu mazu, elegantu, neoromantisma būdiņu. (..) Tāda maza, sakrāla celtnīte, bet tā vietā, kur [it kā būtu jābūt] mazai telpai ar Dievmātes bildi, tur ir spirālveida kāpnes, kas ved dziļumā.”

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja, domes deputāte Rita Našeniece no „Jaunās Vienotības” stāsta, ka 19. gadsimta kapličas restaurācija gandrīz pilnīgā ir pabeigta. Tuvākajās dienās atsevišķās vietās piespirināšot metāla daļas. Tad arī varēšot noņemt celtniecības žogu, kas apjož celtni. Savukārt nākamajā gadā pašvaldība cer uzstādīt metāla sētu.

Kapličas durvis ir atslēgtas, un acu priekšā paveras vītņu kāpnes uz tumšo pazemi. Tur divās baltās telpās ir vietas vairākiem sarkofāgiem. Rīgas pieminekļu aģentūrā stāsta, ka apbedījumi jau sen ir izņemti un, visticamāk, pārapbedīti citviet. Vēl pirms pavasarī sāktā remonta, kapenēs bijis kāds pusmetrs sadzīves atkritumu un stikla pudeļu. Bet kopumā pazeme bija labi saglabājusies, tāpēc lielas grūtības darbs neesot sagādājis. Pirmo reizi Krēgera dzimtas kapnēs viesojas arī grāmatas „Lielie kapi Rīgā” autors un filoloģijas zinātņu doktors Juris Millers.

Kapeņu centrā, paceļot galvu uz augšu, skatam paveras ar kapakmeni nosegta lūka, caur kuru savulaik pazemē nolaida sarkofāgus. Redzētais iespaidojot arī kultūrvēstures pētnieku Gunāru Armani.

No 1700. gadiem līdz pagājušā gadsimta vidum Lielajos Kapos apglabāja pat desmitiem tūkstošu cilvēku. Savukārt kapliču ir vien vairāki desmiti, no kurām atjaunotas ir tikai divas. Tā stāsta Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists Jānis Galdiņš, sakot, ka iecerēts atjaunot vēl vienas kapenes.

Domes deputāte Našeniece teic, ka Krēgera dzimtas kapličas atjaunošanai pašvaldība veltījusi aptuveni simt tūkstošus eiro. Galvaspilsēta apņēmusies katru gadu veltīt naudu Lielo kapu atjaunošanai. Tiesa nākamā gada tēriņi vēl neesot zināmi.