Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā top jauna izstāde par dzīvniekiem pilsētā

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā šīs nedēļas nogalē sāksies jauna izstāde "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?". Tā vēstīs par to, kā gadsimtu gaitā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā, un iedzīvotāju ikdienā.

Kāpēc 19.gadsimtu dēvē par "zirgu gadsimtu"? Vai kaķi un suņi vienmēr bija cilvēku mīļdzīvnieki? Kā senāk izskatījās un smaržoja pilsētas ielās? – tie būs daži no jautājumiem, ko varēs izzināt izstādē. Tā veidota vēstures izstādei neierastā formā – hronoloģiski atpakaļejošā secībā: no mūsdienām līdz pilsētas pirmsākumiem.

Dzīvnieki Rīgā cilvēkiem līdzās bijuši visos laikos, bet to loma un vieta gadsimtu gaitā gan ir pamatīgi mainījusies. Ja mūsdienās dzīvnieki pilsētā mums visvairāk saistās tieši ar mīļdzīvniekiem, tad vēl pirms vairākiem gadsimtiem cilvēki dzīvniekus uztvēra pavisam atšķirīgi, skaidro viena no izstādes veidotājām Margarita Barzdeviča.

Mūsdienās arvien lielāku uzmanību pievērš dzīvnieku aizsardzībai, šai saistībā izstrādāta speciāla likumdošana, normatīvie akti un labturības noteikumi. Bet izrādās rīdzinieki kā dzīvnieku aizstāvji sevi aktīvi sāka pierādīt jau pirms gandrīz diviem gadsimtiem, un kā stāsta izstādes kuratore Rasa Pārpuce-Blauma – arī šim aspektam pievērsīsies izstāde.

Praktiski tas izpaudās tā, ka 19.gadsimta beigās Rīga bija sadalīta vairākos iecirkņos, un iecirkņu uzraugi, piesaistot arī policiju, kontrolēja, kā zirgu īpašnieki un ormaņi ievēro noteikumus.

Ļoti lielas izmaiņas attieksmē pret dzīvniekiem kopumā notikušas 18.gadsimtā, pēc tam, kad zviedru zinātnieks Kārlis Linnejs izveidoja augu un dzīvnieku sistematizācijas pamatus. Arī rīdzinieki ap šo laiku pievēršas dabaszinātnei, izveido dabas pētītāju biedrību.

Daudzus gadsimtus dāmu tērpus un cepures bagātīgi bija greznojušas putnu spalvas, bet 19.gadsimta beigās ļoti aktuāla kļūst putnu aizsardzība un vēršanās pret to iznīcināšanu skaistuma vajadzībām.

Savukārt vairākus gadsimtus iepriekš nekas neparasts nebija arī no mūsdienu skatu punkta kas pilnīgi nepieņemams un šausminošs, proti, suņādas un kaķādas, ko izmantoja gluži praktiskām vajadzībām. Izstādē būs liecības, piemēram, par suņādas paklāju, kas pieminēts 17.gadsimta mantojuma sarakstos, kā arī kažokiem, kas izoderēti ar kaķādām.

Izstādes pamatideja ir atklāt, kā gadsimtu gaitā mainījies tas, kādi dzīvnieki apdzīvo pilsētu un kā mainījusies cilvēku attieksme pret dzīvniekiem kopumā. Izstādē ļoti svarīga loma būs tās dizainam, ko veidojis Reinis Suhanovs, un tieši viņa ideja ir stāstu sākt vēsturiskai izstādei visai neparastā veidā, no mūsdienām soli pa solim virzoties uz pagātni, līdz pat pašiem Rīgas pirmsākumiem. Izstāde Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā būs skatāma no piektdienas, 13.decembra.