RTU pētnieki no propolisa izstrādā materiālu, ko var plaši pielietot medicīnā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)  pētnieki no propolisa iegūst plānu membrānu, ko var plaši pielietot medicīnas vajadzībām. Tehnoloģija ir viegli pielāgojama rūpnieciskām iekārtām, turklāt radītie materiāli ir ēdami, ērti dozējami un piemēroti lietošanai uz brūcēm. Trīs gadu projektā izstrādāto tehnoloģiju arī iegādājis kāds uzņēmums, kas to plāno izmantot kosmētikas industrijā. 

"Šis ir propoliss, kurš tiek nokasīts no bišu saimes stropa sieniņām. Jā, šis ir Latvijas brūnais. Pēc tam tas tiek šķīdināts dažādos šķīdinātājos un man šeit ir, piemēram, no zaļā propolisa un šie te ekstrakti tiek kombinēti."

RTU Arhitektūras un dizaina institūta vadošā pētniece Zane Zelča rāda Latvijas bišu saražotos brūnos propolisa graudus un Brazīlijā ievāktā zaļā propolisa paraugus, kuru sastāvā ir īpaši daudz flavonoīdi, kas ir vielas ar antibakteriālu iedarbību. Patlaban propoliss jeb bišu līme ir plaši lietota tautas medicīnā, bet pētnieki šo materiālu pārveidojuši šķidrā struktūrā, lai ar īpašu elektrovērpšanas metodi veidotu ko līdzīgu audumam.

"Elektrovērpšanas procesā tātad mums ir nepieciešami divi pretēji lādēti elektrodi. No fizikas mēs atceramies, ka pretpoli pievelkas un tātad viens no šiem elektrodiem ir iemērkts šajā te vērpjamajā šķīdumā vai arī pārklāts ar to. Un tad, pievadot spriegumu, šīs šķiedras sākumā tādu pilienu veidā un pēc tam jau šķiedru veidā tiek uzrautas augšā uz otru pretēji lādēto elektrodu."

Tā iegūst cietāku formu?

"Tieši tā, notiek šķīdinātāju iztvaikošana un tad tas propoliss jau šķiedru formā ir palicis augšā pie tā otrā elektroda. Viņš uzklājis uz atbalsta materiāla un tad mēs šo paraugu tādas plānas šķiedru membrānas formā varam iegūt un noņemt, un ražot metru metriem."

Pētniece rāda arī pētījuma laikā savērpto propolisa membrānu paraugus, kurus var veidot dažādā biezumā.