Runā "Pravda", klausās čatbots: kā Kremlis ietekmē mākslīgā intelekta rīkus

Krievijas dezinformācija ir atradusi jaunu ceļu, kā nokļūt līdz sabiedrībai — „iefiltrējoties” mākslīgā intelekta tērzēšanas rīkos jeb čatbotos. Viens no galvenajiem šīs operācijas elementiem ir „Pravda” tīkls, kas mērķtiecīgi piesātina informatīvo telpu ar Kremļa propagandu.

„Pravda” ir plašs Krievijas propagandas un dezinformācijas interneta portālu tīkls, kas, saskaņā ar domnīcas „DFRLab” datiem, aptver vismaz 140 vietnes un darbojas vairāk nekā 80 valstīs. Zināma arī kā „Portal Kombat”, šī informācijas ietekmes operācija aizsākās 2014. gadā, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu.

Tīkla darbība ievērojami paplašinājās 2022. gadā, līdz ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kad sāka parādīties portāli ar domēna vārdu „Pravda”.

Kā liecina Somijas uzņēmuma „CheckFirst” apkopotie dati, „Pravda” tīkla ietvaros pašreiz ir publicēti vairāk nekā pieci miljoni rakstu. Šīs vietnes nepublicē oriģinālu saturu, bet nodarbojas ar automatizētu satura tulkošanu un pārpublicēšanu no Kremļa medijiem, valsts iestāžu mājaslapām, un prokrieviski noskaņotiem „Telegram” kontiem.

Ja sākotnēji pētniekiem nebija skaidras pārliecības, kāds ir šo vietņu darbības galvenais mērķis, jo to reālais apmeklētāju skaits ir ļoti zems, tad tagad ir pamats uzskatīt, ka to galvenais uzdevums ir „saindēt” un piesātināt informācijas telpu ar Krievijas dezinformāciju un propagandu, lai ietekmētu mākslīgā intelekta tērzēšanas robotus jeb čatbotus. Tas ļauj apiet gan reālus ierobežojumus – piemēram, to, ka daudzas Krievijas mājaslapas Eiropā ir bloķētas –, gan arī cilvēku uztveres aizsardzības mehānismus. Proti, kad lietotāji saņem atbildes no čatbotiem, viņi bieži vien neiedziļinās, no kurienes nāk šī informācija, uzticoties šķietami objektīvajam un visu zinošajam rīkam.

„Pravda” tīkls pielāgojas politiskajai dienaskārtībai un reaģē uz nozīmīgiem notikumiem. Piemēram, pirms pagājušā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tīkls tika paplašināts ar jaunām vietnēm, kā arī būtiski palielinājās publicēto rakstu skaits. Latvijā rakstu skaits manāmi pieauga aptuveni nedēļu pirms vēlēšanām, dienā publicējot no simt līdz pat gandrīz trīssimt rakstiem. Tas sakrīt ar periodu, kad cilvēki, visticamāk, aktīvāk meklētu informāciju par vēlēšanām, tostarp izmantojot arī mākslīgā intelekta tērzēšanas robotus.