Vienīgā sadalītā valsts Eiropas Savienībā (ES). Tā ir Kipra, kuras ziemeļus jau vairāk nekā 50 gadus ir okupējusi Turcija. Līdz šim visi diplomātiskie centieni panākt salas atkalapvienošanu ir izgāzušies, tāpēc par mieru un stabilitāti Kiprā joprojām rūpējas ANO. Nelielajai valstij nedrošību rada ne tikai kaimiņos esošā Turcija, bet arī nerimstošā spriedze Tuvajos Austrumos.

1974. gada 15. jūlijā ar Grieķijas militārās huntas atbalstu Kiprā tika sarīkots valsts apvērsumu, kura nolūks bija Kipras pievienošana Grieķijai. Piecas dienas vēlāk Kiprā iebruka Turcijas karaspēks, pamatojot to ar nepieciešamību aizsargāt salas turkus. Turcijas kontrolē nonāca aptuveni trešdaļa Kipras teritorijas valsts ziemeļos.

Pēc Turcijas iebrukuma aptuveni 60 tūkstošus turku pārvietoja no salas dienvidiem uz ziemeļiem, bet 162 tūkstošiem grieķu nācās pamest savas mājas Kipras ziemeļos un doties uz dienvidiem.

1983. gadā turku kontrolēto Kipras daļu pasludināja par Ziemeļkipras Turku Republiku, ko ir atzinusi tikai Turcija. Turklāt Turcija neatzīst Kipras Republiku, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kura ir starptautiski atzīta valsts. Neraugoties uz neatrisināto konfliktu, Kipra 2004. gadā kļuva par ES dalībvalsti.

Jau kopš 1964. gada Kiprā ir izvietoti ANO miera uzturētāji. Sākotnēji to uzdevums bija nepieļaut pilsoņu kara izcelšanos pēc tam, kad notika sadursmes starp Kipras grieķiem un turkiem. Kopš Turcijas iebrukuma un salas sadalīšanas miera uzturētāji nodrošina pamiera ievērošanu un uzrauga demilitarizēto zonu, kas atdala okupēto teritoriju no Kipras valdības kontrolētās teritorijas.

ANO miera uzturēšanas spēku Kiprā runasvīrs Alīms Sidīks Latvijas Radio sacīja, ka misijas sastāvā ir vairāk nekā 800 karavīri, aptuveni 70 policisti un 130 civilie darbinieki. Miera uzturētājiem ir trīs galvenie uzdevumi.

„Pirmkārt, mūsu uzdevums ir novērst saspīlējumu. Abās buferzonas pusēs atrodas desmitiem tūkstoši karavīru. Mūsu darbs ir novērst saspīlējumu starp šiem spēkiem. Mūsu miera uzturētāji, militārais personāls, patrulē buferzonā no rīta, pa dienu un naktī. Viņi uztur sakarus ar abām pusēm un risina jebkādas spriedzes situācijas viszemākajā iespējamajā līmenī. Mūsu policisti ir atbildīgi par likuma un kārtības uzturēšanu visā buferzonā. Buferzona ir plaša zemes josla, kurā dzīvo un strādā tūkstošiem cilvēku. Tā nelīdzinās starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju esošajai demilitarizētajai zonai, kas ir mirusi teritorija. Buferzona ir plaukstoša teritorija, kurā ir ciemati, uzņēmumi un cilvēki, kas tur joprojām strādā. Civiliedzīvotāju klātbūtne prasa rūpīgu ANO pārvaldību, lai novērstu spriedzes saasināšanos starp abām pusēm. Mūsu policijas spēkiem ir būtiska loma, palīdzot nodrošināt to cilvēku drošību, kuri dzīvo un strādā buferzonā, kā arī uzturot likumu un kārtību.

Savukārt mūsu civilais personāls atbild par abu pušu tuvināšanu. Atgādināšu, ka pirms 2003. gada buferzonā nebija neviena šķērsošanas punkta. Abas kopienas bija pilnībā nošķirtas viena no otras. Ir veselas paaudzes, kam nav bijusi gandrīz nekāda saskarsme ar otru pusi. Kopš 2003. gada ir atvērti vairāk nekā deviņi šķērsošanas punkti, ļaujot cilvēkiem no abām kopienām pirmo reizi satikties. Un mūsu civilais personāls spēlē svarīgu lomu, veidojot uzticēšanos starp abām pusēm, sekmējot to tuvināšanos un radot priekšnoteikumus mieram un stabilitātei. Tas palīdz sagatavot pamatu tam, lai, kad tiks panākts politisks risinājums, tas varētu balstīties uz jau pastāvošu sadarbību un veicināt miermīlīgu līdzāspastāvēšanu starp abām pusēm,” sacīja Sidīks.