Pērn pieauga tādu gadījumu skaits, kad ārvalstnieki nenomaksā sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Līdzīgi kā medicīnas aprūpē, arī satiksmes nozarē bija daudz gadījumu, kad nenomaksātos sodus bija grūti piedzīt. Šogad situācija jau ir mainījusies, jo kopš janvāra spēkā ir jauni noteikumi. Līdz 1. augustam fiksēti deviņi tūkstoši pārkāpumu ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti trešajās valstīs un bijuši deklarēti Latvijā.

Valsts Policijas statistika liecina – pērn pieaug administratīvo pārkāpumu skaits par dažādiem ceļu satiksmes pārkāpumiem. Ja pirms trim gadiem tādu bija 16,9 tūkstoši, tad pērn – jau vairāk nekā 20 tūkstoši. Naudas sods piemērots gandrīz 16 tūkstoš gadījumos un sodu kopsumma pērn pārsniedza trīs miljonus eiro, kas ir par miljonu vairāk, nekā gadu iepriekš.

Par pustūkstoti pērn pieaudzis arī to lietu skaits, kad ārvalsts pilsoņi nav nomaksājuši sodus par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Šie gadījumi fiksēti apturot transportlīdzekli, bet pieaugums fiksēts arī fotoradaru pārkāpumos. Ja 2023. gadā lēmumu skaits bija vairāk nekā 79 tūkstoši un neapmaksāto sodu skaits – 32 tūkstoši, tad pērn gandrīz 90 tūkstoši un katrā trešajā gadījumā sods netika apmaksāts.

Šogad situācija ar sodu piedzīšanu jau ir mainījusies, jo no janvāra stājušies spēkā jauni noteikumi. Tie paredz to, ka trešajās valstīs reģistrēti transporta līdzekļi un to lietošana Latvijas Republikā obligāti ir jādeklarē. Tas nozīmē, ka visi trešo valstu transportlīdzekļi , iebraucot valstī, obligāti jāreģistrē e-csdd platformā bez maksas, norādot visu informāciju gan par pašu transportlīdzekli, gan par vadītājiem, kā arī kontaktinformāciju, kā autovadītāju sasniegt gadījumā, ja tiek fiksēts pārkāpums.