13. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncertā „Es atvēru Laimas dārzu” 18 000 bērnu un jaunieši izdejos 23 dejas. Viņus atbalstīs un dzīvo scenogrāfiju veidos 1200 brīvprātīgo. Interesējamies, kā top šis vērienīgais deju uzvedums.

„A, B, C, D, Kaķis lēca smēdē, viena žurka pakaļ skrēja, ķer to kaķi ciet. Mjau! Un paliek šādi nadziņi. To izpilda tie dejotāji, kuriem ir jāpaliek uz vietas. Tālāk mums ir otrais skaitāmpants.”

13. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale deju kolektīvu vadītājiem stāsta, kas svētku dalībniekiem būs jādara koncerta sākumā.

Ir mēnesis pirms svētkiem, un Rīgā notiek kolektīvu vadītāju seminārs, kas primāri veltīts zīmējumiem, ko dejotāji ar savu dejas soli veidos uz laukuma. Seminārs notiek trīs dienas. Te deju skolotāji iegūst informāciju arī par anturāžām, proti, kustībām, kas nav iekļautas dejās, bet jāizpilda, lai, piemēram, aizpildītu kādas pauzes. Ne tikai Bārbale, bet arī citi svētku virsvadītāji kolēģu priekšā jau izdejo daļu koncerta.

Mākslinieciskā vadītāja kopā ar režisori Ingu Cipi izstrādājusi arī uzveduma prologu un finālu, lai uzvedums būtu viens veselums, dejā izpausts stāsts. Jāizstrādā arī tā sauktās pārejas, kuru laikā vieni dejotāji nonāk no laukuma un citi iznāk, lai viss būtu raiti un plūdeni. Šī procesa nodrošināšanā iesaistīti daudzi, un tas, kā tieši dejotāji mainīsies jāizrunā arī kolēģu starpā.

Dejas, ko koncertuzvedumā dejos svētku dalībnieki, allaž izraugās mākslinieciskai vadītājs vai vadītāja. Kā tas notiek, Latvijas Radio skaidro viena no deju svētku virsvadītājām un koncerta „Es atvēru Laimas dārzu” projekta vadītāja Zanda Mūrniece: