Senākā psihiatriskā dziednīca Baltijā atzīmē 200. jubileju

21.septembrī 200. jubileja aprit Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram. Tā ir ne tikai senākā psihiatriskā dziednīca Baltijā, bet tās teritorija ir arī valsts aizsargājams kultūrvēsturisks piemineklis. Šī vieta Sarkandaugavā sāka attīstīties jau 18.gadsimta sākumā ar Otrā Ķeizardārza izveidi, bet tieši pirms 200 gadiem tur atklāja dziednīcu garīgi slimiem cilvēkiem, ko ilgus laikus dēvēja par "Aleksandra augstumiem".

Pirms pieciem gadiem tika nojaukts augstais mūra žogs, kas iestādi norobežoja no pārējās pasaules, tā palīdzot kliedēt sabiedrībā iesakņojušos mītus un aizspriedumus par šo iestādi. Tāpat ļoti nozīmīgu lomu dialoga veidošanā ar sabiedrību pilda arī iestādes teritorijā izveidotais muzejs.

Pirms dodamies uz muzeju, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāve un Attīstības fonda vadītāja Silva Bendrāte vispirms iepazīstina ar teritorijas ļoti ietilpīgo vēsturi, kas tiek rūpīgi respektēta, šo vietu vienlaicīgi attīstot arī ļoti mūsdienīgi.

No pašiem Otrā Ķeizardārza pirmssākumiem, 18.gadsimta sākuma, teritorijā joprojām saglabājies gleznainais reljefs un dīķis, no dziednīcas pirmssākumiem – virkne ēku, kas tagad renovētas. Tāpat ir liecības, kas vēsta par pirmās brīvvalsts laiku un padomju posmu. Mūsdienas raksturo ļoti liels uzsvars uz vides labiekārtošanu, atvērtību un dialogu ar sabiedrību, kā simbolisks apliecinājums tam ir pirms pieciem gadiem nojauktais trīs metrus augstais mūra žogs.

Ņemot vērā dabas un skaistas vides terapeitisko nozīmi, ārstniecības iestādes teritorija pamazām pārtop par Saulgriežu dārzu ar dažādiem sektoriem, kam iedvesma gūta mūsu senču Saules gada kalendārā. Jau tapis Ziemassvētku dārzs, Lieldienu dārzs un citi, arī Meteņu dārzs, ko, piemēram, veido baltmizu bērzu stādījumi.

Līdzās vēstures stāstiem arī muzeja misija ir veicināt atvērtību un dialogu ar sabiedrību. Tā izveide sākās pirms 10 gadiem, tagad jau ekspozīcija ir izvērsusies ļoti plaša, daudzpusīga un aizvien tiek papildināta. Caur dažādiem priekšmetiem un fotogrāfijām tajā uzzinām, kā laika gaitā mainījušās garīgi slimu cilvēku ārstēšanas metodes, kā mainījusies dziednīcas vide, kas ir bijuši tās vadītāji. Atsevišķā telpā iekārtota izcilajam māksliniekam Pēterim Krastiņam veltīta ekspozīcija.

Atsevišķa telpa veltīta diskutablajam padomju laikam, ko aptumšo ar attieksmi pret disidentiem saistītas lietas, kas arī ekspozīcijā nav slēptas. Īpaša uzmanība šajā telpā veltīta ilggadējai iestādes vadītājai Zuzannai Sočņevai, kuras organizatores spējas, 40 gadus vadot iestādi, bijušas apbrīnojamas. Citā telpā var arī iepazīt ēdināšanas tradīcijām iestādē veltītu sadaļu.

Skaudrs stāsts savukārt ir ēšanas traucējumiem veltītā telpa, kurā Aleksandra Sokolova mākslas foto portretos redzama ar anoreksiju sirgstoša meitene, kura ar prieku pozēja, pati uzskatot, ka ir ļoti labā formā.

21.septembrī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram aprit 200.jubileja. 25.oktobrī jubilejai veltītu izstādi "Starplauki. Rīgas psihiatrijas narkoloģijas centram 200 gadi" atklās Nacionālajā bibliotēkā, to papildinās lekcijas, diskusijas un darbnīcas, bet kulminācija būs iestādes vēsturei veltītas grāmatas "Sašķelto dvēseļu patvērums" atvēršana, kas notiks 2025. gada pavasarī.