Pie lasītājiem nesen nonācis Viktorijes Hanišovas romāns "Smilšu kastes detektīvs" Jāņa Krastiņa tulkojumā. Grāmatas apakšvirsraksts ir "Rekonstrukcija", kas ļauj noprast romāna virzienu.

Šis jau ir otrais čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas romāns latviešu valodā. Pirmo viņas romānu "Sēņotāja" pērn izdeva "Pētergailis", un tas izpelnījies plašu lasītāju ievērību. "Sēņotāju" daudzi lasītāji bija ierindojuši gada labākās grāmatas topu virsotnēs, to slavē gan par lielisko tulkojumu (ne velti tulkotājs Jānis Krastiņš bija nominēts Literatūras gada balvai). To uzteic arī par psiholoģiski smalki savīto sižetu, kas lasītāju pamazām ievelk un nelaiž vaļā, pirms nav aizvērta romāna pēdējā lappuse.

"Sēņotājas" jeb jaunās meitenes Sāras vēstījums ir smags – ģimenē piedzīvota trauma, kuras dēļ meitene devusies prom no mājām un pārtiek no sēņošanas. Latviešu lasītājiem, kuri ir kaislīgi sēņotāji, varētu patikt šis čehu "nacionālais sporta veids" – gan sēņu apraksti, gan to pagatavošana, bet galvenais vēstījums ir cits – kā meitenei dzīvot tālāk pēc pāridarījuma, kas atstājis traumatiskas sekas. Lai arī lielākoties atsauksmēs lasām cildinošus vārdus par šo psiholoģisko trilleri un īpaši uzteikts tulkotāja Jāņa Krastiņa darbs, netrūkst arī dažu skeptisku vārdu.

Rakstniece Viktorije Hanišova dzimusi 1980. gadā, un viņai Čehijā iznākušas sešas grāmatas, kas tulkotas un izdotas daudzās valstīs, to vidū arī Vācijā, Spānijā, Polijā.

Rakstniece savos darbos aplūko gan mātes un meitas attiecības, gan bērnības traumas ģimenē. Arī jaunākā grāmata turpina šo tēmu – "Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija" savā ziņā pabeidz neformālu romānu triloģiju par šo tēmu.

Romāns jau pirmajās lappusēs lasītāju ieved mazās Eliškas pasaulē, kurā, kā nojaušams, notikusi smaga traģēdija. Pēc tās Elišku audzina tante, kura lielākoties klusē un neapgrūtina sevi ar sarunām ar meiteni. Vēlāk, jau studente būdama, viņa meklē atbildes uz jautājumiem, kas notika viņas bērnībā un kāpēc māte rīkojās tā un ne citādi.