Pavasaris ir laiks, kad meža īpašnieki savos mežos stāda priedi, egli, bērzu un melnalksni. Visvairāk meža stādu Latvijā izaudzē akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” – no 52 miljoniem līdz pat 60, 62 miljoniem gadā un 15 – 25% no kopējā pārdošanas apjoma tiek eksportēti. Valsts mežos izaudzēto stādu cena 3 gadus nav mainījusies un viens stāds maksā no 28 līdz 30 centiem. Arī privātās kokaudzētavas audzē stādus meža īpašniekiem, tomēr šobrīd visi stādi jau pārdoti.

Pavasaris kokaudzētavās ir arī sējas laiks. „LVM” Strenču mežniecības vadītājs Jānis Zvejnieks rāda iekārtu, ar kuru pavasarī dienā iesēj 350 000 meža stādu sēkliņas un kūdrai pāri ber drupinātu koksni.

Šogad Strenču mežniecībā investēti 1,5 miljoni eiro līmes un smilts apstrādes iekārtā, kas ļauj stādus divus gadus aizsargāt pret priežu smecernieka bojājumiem. Ielūkojamies vienā no 13 siltumnīcām, kurā aug 1,1 miljons priedes sējeņu.

Jānis Zvejnieks stāsta, ka četrās saldētavās kartona kastēs jau sapakoti 11,5 miljoni nopirkto stādu – 8 miljoni no tiem ir priedes stādi, krietni mazāk – bērzs, melnalksnis un egle. Šogad palielinājies pieprasījums pēc priežu stādiem un palielinās arī Latvijas meža īpašnieku vidējais pirkums.

Izaudzētie stādi laikus arī jāpārdod un pēdējos gados bija priedes pārprodukcija. Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāsta, ka šogad pieprasījums pēc priedes stādiem palielinājies arī meža zvēru postījumu dēļ.

Andrupenes kokaudzētavas īpašnieks Edmunds Kivko stāsta, ka gadā izaudzē līdz pusmiljonam meža stādu. Ja lielie mežu apsaimniekošanas uzņēmumi pavasarī nopērk 100 000 līdz 200 000 stādu, tad mazie no 200 līdz 1000 stādiem.

Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks vērtē, ka pēdējos gados audzis pieprasījums pēc lapu koku stādiem.

Interese par meža stādu pirkšanu saistīta arī ar ES un valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, par meža ieaudzēšanu, nomaiņu vai agrotehnisko kopšanu.