"Straumējot laiku” – LNVM aicina uz mūsdienīgu Latvijas vēstures ekspozīciju Rīgas pilī

Sākot no sestdienas, 21. marta, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Rīgas pilī būs apskatāma jauna, mūsdienīga Latvijas vēstures ekspozīcija "Straumējot laiku”. Tā ir pirmā no vairākām jaunajām ekspozīcijām, kas tiek veidotas muzeja vēsturiskajā mājvietā.

Ekspozīcija izceļ cilvēkiem visos laikos raksturīgo vēlmi veidot kopienas un sadarboties, lai sasniegtu kādus noteiktus mērķus. Tēma atklāta deviņās tematiskās sadaļās, izejot cauri Latvijas vēsturei no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

""Straumēt laiku" ir norāde uz bezgalīgo, mūžīgo laika plūdumu, kas arī ir vēstures pamatlīnija – laika pēctecība, secība, un tajā pašā laikā mēs no šodienas perspektīvas redzam, kas tas viss ir viens."

Muzeja direktora Toma Ķikuta stāstītais par ekspozīcijas ideju atspoguļojas arī tās vizuālajā tēlā. Tās ievadošais eksponāts ir no koka veidots objekts, kura plūdenās formas atgādina ūdens viļņojumu un kuru kā daudznozīmīgs simbols papildina sena vienkoča laiva.

Ekspozīcija sākas ar sadaļu ”Radošie cilvēki” un vēsta par tālā aizvēsturē dzīvojošo mūsu priekšteču spēju ne tikai izdzīvot dabā, bet arī sadarboties, uzkrāt zināšanas un nodot tās nākamajām paaudzēm. Par to liecina arheologu uzietie darbarīki, trauki, rotaslietas un citi priekšmeti.

Otrā sadaļa ”Pilskalnu ļaudis” jau vēsta par sabiedrību, kas spēj uzcelt lielus nocietinājumus, pārveidot reljefu un savu identitāti apliecināt ar krāšņām kultūrzīmēm. Par pilsētas modeļa iesakņošanos Latvijas teritorijā Livonijas laikā stāstīs sadaļa ”Pilsētas mūris vieno”:

Katru sadaļu ievada un apmeklētāju tajā uzrunā tieši konkrētajam laikmetam raksturīgi tēli, kura lomās iejūtas aktieri Kintija Stūre un Raimonds Celms. Sadaļā ”Kopība draudzē”, piemēram, ieaicina 16.gadsimta zvaniķa tēls un tā veltīta reliģiskajām kopienām un to atstātajiem nospiedumiem kultūrvēsturē. Par kārtu sabiedrību, kurā cilvēka sociālajai izcelsmei bija izšķiroša ietekme uz viņa dzīvi, vēsta sadaļa ”Dzimis savā kārtā”, bet par modernizācijas periodu 19. un 20.gadsimta mijā – sadaļa ”Kustības spēks”.

Tālākā sadaļa ”Pilsoņa tapšana” vēsta par neatkarīgo Latviju un latviskuma ienākšanu visās dzīves jomās, tai seko tēma ”Totalitārisma žņaugā”, kas parāda Latvijas okupācijas laiku, un ekspozīciju noslēdzas ar sadaļu ”Atgriešanās Eiropā”, kas vēsta par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.

Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 1500 vēsturisku priekšmetu no muzeja bagātīgā krājuma. Līdzās unikāliem ļoti seniem priekšmetiem, eksponēti, piemēram, arī 1905.gada revolucionāru ieroči, Gaujas pērles, ko Otrā pasaules kara bēgļi paņēma līdzi piemiņai no Latvijas, grupas ”Helsinki -86” 1988.gadā pie Brīvības pieminekļa nestais sarkanbaltsarkanais karogs, tautā dēvētās ”Godmaņa krāsniņas” suvenīreksemplārs un daudzi citi.

Sestdien, pirmajā ekspozīcijas apskates dienā, muzejs apmeklētājiem piedāvās īpašu programmu, stāsta muzeja pārstāve Astrīda Burbicka.

Līdz ar pirmās jaunās ekspozīcijas atvēršanu Vēstures muzejs atkal būs pieejams apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai.