Šveice gadu desmitiem ir tikusi uzskatīta par miera ostu Eiropas viducī. Arī pašlaik Šveicei nav tiešu militāru draudu, taču Krievijas karš Ukrainā ir pastiprinājis apdraudējuma sajūtu šajā Alpu zemē. Turklāt tā arvien vairāk saskaras ar nemilitārām kaitnieciskām darbībām, ko īsteno nedraudzīgas valstis. Neraugoties uz arvien neprognozējamāku un bīstamāku drošības situāciju Eiropā, Šveice pagaidām nav gatava atkāpties no gadsimtiem piekoptās neitralitātes, taču vēlas pielāgoties.

Šveici no visām pusēm ieskauj tai draudzīgas demokrātiskas valstis, turklāt kā dabiska aizsardzības barjera kalpo Alpu kalni. Varētu domāt, ka Šveici īpaši nesatrauc karš, kas notiek aptuveni 1200 kilometru uz austrumiem – Ukrainā. Tomēr tā nav. To Latvijas Radio apstiprināja Šveices Aizsardzības ministrijas Valsts sekretariāta drošības politikas jautājumos Aizsardzības politikas un nacionālās koordinācijas nodaļas vadītājs Joahims Adlers. Viņš sacīja, ka Šveice saskaras ar dažādiem drošības apdraudējumiem.

„Arī mums ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir galvenais drauds visai Eiropai. Konvencionāls uzbrukums Šveicei šobrīd nešķiet ļoti iespējams, taču hibrīdkarš Šveicē jau šodien ir realitāte, jo mēs saskaramies ar kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām, spiegošanu. Un Šveice ar tās atvērto sabiedrību un Ženēva ar tās starptautisko nozīmi ir ļoti neaizsargāta pret šiem uzbrukumiem. Bet, protams, kopumā ir palielinājies risks, ka starp Krieviju un Eiropu varētu notikt plašāka mēroga eskalācija, un tas ietekmē arī Šveici,” norāda Adlers.

 

Arī Šveices Federālā Tehnoloģiju institūta Drošības pētījumu centra vecākais pētnieks Simons Aebi pastāstīja, ka Krievijas karš Ukrainā ir pastiprinājis apdraudējuma sajūtu valstī, tomēr Šveicē nav bažu par iespējamu bruņotu konfliktu.

„Armija izmanto četrus scenārijus, lai plānotu savu attīstību, piemēram, bruņojuma iegādes jomā. Viens no šiem četriem scenārijiem ir bruņots konflikts Šveices teritorijā. Taču šobrīd, veidojot Šveices aizsardzības sistēmas attīstības plānu nākamajiem 10 līdz 15 gadiem, augstākā prioritāte tiek piešķirta hibrīddraudiem, kā arī scenārijiem, kuros ir nepieciešama pretgaisa aizsardzība. Taču tas nenozīmē sauszemes uzbrukumu, kādu šobrīd redzam Ukrainā,” Aebi teica intervijā Latvijas Radio.