Pakāpeniski atsakoties no krievu valodas kā otrās svešvalodas, skolām būs nepieciešami aizvien vairāk citu svešvalodu pedagogi. Tāpēc šobrīd skolotāju sagatavošanā Latvijas skolām iesaistītas ne tikai augstskolas, bet arī Gētes institūts Rīgā un Francijas institūts Latvijā.

Krievu valoda joprojām ir tā svešvaloda, ko skolēni visbiežāk izvēlas apgūt kā otro svešvalodu. Turklāt ir skolas, kuras nemaz nepiedāvā citas valodas, kā vien angļu valodu kā pirmo un krievu valodu - kā otro svešvalodu. Tomēr jau no 2026. gada 1. septembra skolas vairs nedrīkstēs piedāvāt krievu valodu kā otro svešvalodu. Šīs valodas apguvi varēs pabeigt vien tie skolēni, kuri to sākuši mācīties iepriekš. Tas nozīmē, ka strauji samazināsies pieprasījums pēc krievu valodas skolotājiem un pieaugs vajadzība pēc citu, līdz šim retāk apgūtu svešvalodu pedagogiem.

Saprotams, ka tik īsā laikā nav iespējams sagatavot daudz jaunu svešvalodas skolotāju. Pat, ja būtu gana daudz studētgribētāju, topošie skolotāji nepagūtu saņemt diplomu: studijas ilgst četrus gadus.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece sarunā ar Latvijas Radio gan teic, ka, jāņem vērā: skolās bieži strādā arī tie, kuri studijas vēl nav pabeiguši. Amatniece skaidri nepasaka, vai izdosies nodrošināt visus nepieciešamos skolotājus, taču atzīst, ka jāstrādā saspringtā režīmā un ka ministrija meklē dažādus risinājumus.

Lai palīdzētu Latvijas skolām tikt pie svešvalodu skolotājiem, finansējumu un spēkus iegulda arī Gētes institūts un Francijas institūts. Tie izveidojuši īpašas programmas, kurās apmāca skolās jau strādājošus pedagogus, lai viņi varētu kā otro svešvalodu mācīt attiecīgi vācu un franču valodas.