Izglītības politikas veidotāji satraukti par to, ka pieaug skolēnu skaits tālmācībā, un par to, ka tālmācības skolu absolventi bieži izkrīt centralizētajos eksāmenos. Tāpēc plānotas gan izmaiņas šo skolu finansēšanā, gan arī būs stingrāki nosacījumi tālmācības organizēšanai. Jautājumus rada arī tas, ka vairākas šīs skolas pieder vieniem īpašniekiem un tajās strādā vieni un tie paši skolotāji.
„Mēs apskatījāmies viņu mājaslapā, kur viņi rakstīja: nāc uz „IZI”; vienā gadā divas klases pabeigsi, jāmācās tikai divas stundas. Jā, šāda reklāma! Nu ko es darīju, es piezvanīju uz šo skolu un teicu: „ Kolēģi, nu kas par lietu, nu kāpēc šādi jādara, tas taču ir pilnīgi maldinoši! Un man teica - jā, bet mūsu īpašnieks mums tā liek. Es sacīju - bet mēs taču esam pedagogi! Īpašnieks ir viens bet nu… Bet sapratu, ka diemžēl ne mēs visi esam pedagogi. Mums ir tādi, kas vienkārši naudas dēļ dara darbu. Mani tas vienkārši apbēdina. Tas ietekmē visu izglītības sistēmu valstī.”
Sarunājos ar Jelgavas novada Tālmācības vidusskolas direktori Irmu Sērmūksli, kura uzskata, ka privāto uzņēmēju dēļ cietīs tālmācības programmas pašvaldību skolās. Izglītības un zinātnes ministrija plāno samazināt finansējumu visām tālmācības programmām, neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privātā skolā.
Šogad valsts finansējums skolotāju algām un mācību līdzekļu iegādei tālmācības izglītības programmās kopumā bijis 11 miljoni eiro, kaut skolotāju algām tās saņem par 24 procentiem mazāk nekā klātienes skolas. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece atšķirīgo finansējumu skaidro ar to, ka tālmācībā skolotāju slodze veidojas citādi nekā klātienē. Pēc jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas tālmācības skolas varētu saņemt par 40 procentiem mazāku finansējumu nekā klātienes mācību iestādes.
Brocēnu vidusskolas direktore Natālijā Balode Latvijas Radio teic, ka viņas vadītās skolas tālmācības programmas finansējums varētu samazināties par 3000 eiro mēnesī, kas liek domāt par šīs programmas slēgšanu.
Sērmūksle paredz, ka privātās skolas finansējuma samazināšana skars mazāk, jo tajās skolēni maksā par mācībām, bet pašvaldību skolās tālmācība nomiršot. Direktores ieskatā daļai privāto skolu tālmācība ir tikai bizness, kurā skolu dibinātāji neuzņemas atbildību par izglītības kvalitāti un eksāmenu rezultātiem. Skolēni skolu īpašniekiem esot cērpjamas aitas. Līdzīgi tiekot cirpta arī valsts. Sērmūksle spriež, ka privāto skolu dibinātāji vairākas skolas veido tāpēc, ka tādējādi var organizēt stundu vairāku skolu skolēniem vienlaikus, bet valsts par to samaksā tā, it kā būtu vadītas vairākas stundas,
Šāds secinājums radies, jo, piemēram, piemēram, tālmācības skolā „IZI” un Tālmācības vidusskolā „Rīgas 1. Vidusskola” lielā mērā strādā vieni un tie paši skolotāji.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X