Mūsdienās, lai uzrakstītu kādu ziņu vai literāro darbu, cilvēki, visticamāk, izmanto datoru un internetu, bet jūgendstila laikā nevienu burtu nevarēja uzrakstīt bez tintes un spalvaskāta vai tintes pildspalvas. Muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs” apskatāmi daudzi 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Rīgā un citās Eiropas pilsētās ražoti rakstāmpiederumi no muzeja krājuma un privātkolekcijām.

Tintnīcas no metāla, stikla un pat no akmens, spalvaskāti ar dažāda izmēra spalvām, papīra naži ar sievietes tēlu un ar īrisu uz roktura, aizkorķētas tintes pudeles, kurās palikušas tumšā šķidruma pēdas, arī zīmuļu turētāji, atmiņu un recepšu klades – izstādē „Tintnīcas un spalvaskāti” vairāk nekā gadsimtu senos rakstāmpiederumus kuplina arī citi tā laika priekšmeti. Tintnīcu vēsture patiesībā stiepjoties krietni senākos laikos – no akmens un no māla tās esot gatavojuši jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Vēlāk tās taisījuši no porcelāna, stikla, koka un metāla, stāsta muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” projektu vadītājs Dzintars Gilba.

Tintnīcas bijušas gan vienkāršas, gan greznākas, piemēram, rotātas ar augu ornamentu, un bijušas arī pavisam izsmalcinātas – kā daļa no rakstāmgalda garnitūras, kur bijusi paredzēta vieta, piemēram, arī dokumentu turētājam, tintes susināmajam, svečturiem un spalvaskātu trauciņam. Neatkarīgi no tintnīcas vērtības, neatņemama sastāvdaļa bijusi tinte. Izstādē apskatāmas vairākas tintes pudelītes un viena liela ar padilušu etiķeti.

Izstādē apskatāmas arī Rīgā ražotas jūgendstila laika burtu trafaretu plāksnītes, kas izgatavotas no vara. Ar to palīdzību var uzrakstīt gotiskos burtus. Tās Dzintars Gilba pagājušajā mēnesī esot neviļus atradis kādā Pierīgas antikvariātā.

Savukārt viena no neprastākajām lietām ir vēstuļu svari, kas to īpašniekam ļāvuši saprast, kādu pastmarku uz aploksnes ir jālīmē.

Muzeja krājumā ir arī dažādi spalvaskāti, un viens no tiem izgatavots pasaulslavenajā Čehijas firmā „Hardtmuth”, kas mūsdienās pazīstams kā uzņēmums „Koh-I-Noor Hardtmuth”, kur ražo sabiedrībā zināmus zīmuļus. Daudzu izstādē apskatāmo priekšmetu īpašnieki neesot zināmi, bet, piemēram, liela vēstuļu mape piederējusi bagātajai Zengbušu dzimtai no Rīgas.

Izmēģināt vecās rakstības stilu nākamās nedēļas svētdienā un arī pēc mēneša varēšot ģimenes ar bērniem, kuriem solās palīdzēt muzejā mītošā lelle runcis Alberts. Savukārt tintnīcas un rakstāmpiederumi jūgendstila centrā būs apskatāmi līdz 1. decembrim.