Trampa stratēģija Ukrainas kara izbeigšanai ir izgāzusies

Amerikāņu kalniņi. Tā divos vārdos varētu raksturot Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) attiecības pirmajā gadā kopš Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā. Neraugoties uz solījumiem, Trampam nav izdevies izbeigt Krievijas karu Ukrainā. Tramps dažādos veidos vērsās pret ASV sabiedrotajiem Eiropā, bet tajā pašā laikā centās pielabināties Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, tādējādi nopietni vājinot transatlantisko aliansi. Baltijas valstis, ievērojami kāpinot savus aizsardzības izdevumus, vismaz pagaidām ir baudījušas Trampa administrācijas labvēlību. 

„Amerikas zelta laikmets sākas tieši tagad. No šīs dienas mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē. Mūs apskaudīs visas valstis, un mēs vairs neļausim sevi izmantot. Katrā Trampa administrācijas dienā man Amerika būs pirmajā vietā,” tā savā inaugurācijas runā pirms gada paziņoja Donalds Tramps.

Viņš šos solījumus ir centies īstenot.

Tramps uzskata, ka citas valstis ir ļaunprātīgi izmantojušas ASV tirdzniecības attiecībās. Tāpēc viņš vairumam ārvalstu ražojumu ir noteicis augstus ievedmuitas tarifus, iedragājot brīvu starptautisko tirdzniecību.

Tikpat pārliecināts Tramps ir par to, ka Eiropa un citi sabiedrotie gadu desmitiem nav pietiekami ieguldījuši savā aizsardzībā, paļaujoties uz ASV sniegtajām drošības garantijām.

Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā dižojās, ka viņš izbeigs Krievijas karu Ukrainā 24 stundās, taču šis solījums ir palicis neizpildīts.

Drošības pētniece un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa uzskata, ka Tramps pārvērtēja savas spējas.

„Tramps domāja, ka viņa iepriekš labās attiecības ar Putinu ļautu viņam vieglāk nonākt pie vienošanās. Un viņa pieeja arī ir bijusi pavisam atšķirīga. Ja ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un eiropieši jau no paša sākuma nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, tad Tramps uzskatīja, ka viņam ir jāizturas draudzīgāk pret Krieviju, piedāvājot tai iespēju atgūt iepriekšējo starptautisko statusu, iespēju atkal nopelnīt. Parādīt ne tikai cieņu, bet uzaicināt Putinu uz Aļasku un uzņemt tā kā nevienu, tā kā neuzņem pat karaļus, cerībā, ka tad varētu būt iespēja tikt pie risinājuma. Bet viņam neizdevās. Viņam neizdevās pierunāt Putinu, jo Putins nevēlas izbeigt karu. Un, ņemot vērā, ka Ukraina vēlas turpināt pastāvēt, un tas nav izvēles jautājums, vai Ukraina turpinās cīnīties vai nē, tad joprojām viss ir strupceļā,” Bērziņa sacīja intervijā Latvijas Radio.