Kā dažos mēnešos sabojāt attiecības ar tuvāko un uzticamāko kaimiņu. Tas ir stāsts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu un Kanādu. Kopš Trampa atgriešanās amatā ASV un Kanādas attiecības ir nepārtraukti pasliktinājušās, jo Tramps ir uzsācis paša valstij kaitniecisku tirdzniecības karu ar kaimiņiem un viņš neatkāpjas no saviem draudiem pievienot Kanādu ASV. Kanādieši ir ārkārtīgi nikni uz Trampu un izrāda viņam pretsparu.

Svilpieni un ūjināšana ASV himnas laikā pēdējos mēnešos ir kļuvusi par ierastu lietu pirms Nacionālās hokeja līgas un Nacionālās basketbola asociācijas spēlēm Kanādā. Šādi kanādieši protestē pret ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka viņš grib padarīt Kanādu par ASV 51. štatu.

Tie nav tikai tukši vārdi, jo, kā vēsta izdevums „The New York Times”, Tramps februāra sākumā telefonsarunā ar toreizējo Kanādas premjerministru liberāli Džastinu Trudo paziņoja, ka, viņaprāt, vienošanās, kas nosaka abu valstu robežu, nav likumīga, tāpēc to vajadzētu pārskatīt. Runa ir par 1908. gadā parakstīto robežlīgumu starp toreiz vēl britu valdījumā esošo Kanādu un ASV.

Un tas nav viss - Tramps arī vēlas pārskatīt vienošanās, kas nosaka, kā ASV un Kanāda kopīgi izmanto un pārvalda Lielos ezerus, kas abas valstis nodrošina ar ievērojamiem saldūdens resursiem.

Turklāt Tramps apsūdz Kanādu negodprātīgā tirdzniecības praksē un nepietiekamā robežas aizsardzībā, kā dēļ ASV nonākot milzīgs daudzums narkotiku. Tāpēc ASV pagājušajā nedēļā noteica 25% ievedmuitu Kanādas tēraudam un alumīnijam.

Trampa izteikumi un rīcība ir izraisījusi Kanādas politiķu un iedzīvotāju pretreakciju.

Kanādas jaunieceltais premjers Marks Kārnijs sacīja, ka Kanāda nepiekāpsies Trampam, taču viņš ir gatavs runāt ar ASV prezidentu, kad tam būs piemērots brīdis. „Mēs varam pastāvēt par sevi. Kanāda ir spēcīga. Mēs esam nosodījuši šos izteikumus. Tie ir necienīgi un tie nepalīdz. Tam ir jābeidzas, pirms mēs apsēžamies un runājam par plašāku partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet mēs esam Kanāda, mums nav nepieciešama citu palīdzība,” paziņoja Kārnijs.

Tradicionāli Kanādas līderis pirmajā ārvalstu vizītē dodas uz ASV, taču Kārnijs tā nedarīja. Viņš šonedēļ apmeklēja Franciju un Lielbritāniju, apliecinot vēlmi ciešāk sadarboties ar Eiropu laikā, kad ASV vairs nav uzticams partneris.

Domnīcas „Kanādas Globālo lietu institūts” („Canadian Global Affairs Institute”) pētnieks Rodžers Hiltons sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka arī iepriekš Kanādas un ASV attiecībās ir bijuši kritumi, taču pašreizējā situācija ir nepieredzēta.