Sācies finiša spurts pirms trīs gadiem izveidotajam Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānismam. „Finanšu poti” radīja pandēmijas laikā, lai palīdzētu bloka valstīm sasparoties un pārvarēt kovidkrīzi un stiprināt valstu ekonomiku.

Tomēr līdz šim ar šī mehānisma finansējuma naudas iepludināšanu dalībvalstu tautsaimniecībā neveicas tiks spīdoši kā cerēts. Arī Latvijai nav teicamu panākumu un turpmākajos divos gados tempu būs vismaz jādubulto.

Līdz 2023. gada beigām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izmaksāti 172 miljardi eiro, kas ir 48% no kopējām dotācijām un ir sasniegti 23% saistību, tā liecina Eiropas Revīzijas palātas pārskats. Latvija saņēmusi vairāk nekā 230 miljonu eiro jeb tikai aptuveni 12%.

Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs teic, ka tas Eiropas līmenī rada zināmus riskus un bažas, vai izdosies visu pagūt līdz 2026. gada izskaņai.

Latvijai kopumā no Atveseļošanas un noturības mehānisma pieejami teju divi miljardi eiro. Šobrīd jau ir atjaunoti dati par šo gadu un Latvijai izmaksāti nedaudz virs 800 miljoniem eiro, kas ir 41% no dotāciju apjoma. Tomēr izpildes rādītājs ir vien 23%.

Lielais darba apjoms un laika spiediens pēc Eiropas Revīzijas palātas domām rada riskus attiecībā uz vērienīgiem investīciju projektiem un to izpildes kvalitāti. Turklāt dalībvalstis vēl steidz iesniegt priekšlikumus grozījumiem savos plānos un tos ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Un Latvija nav izņēmums un gatavo izmaiņas vairāku ministriju sākotnējos plānos.