---Tās sievietes diemžēl neizprot saprotamu iemeslu dēļ reālo situāciju, gluži kā Izraēlā ar tiem ķīlniekiem. Pat ja mirstīgo atlieku savākšanai sūtītu robotus cilvēku vietā, nav garantijas, ka šie roboti vispār atgriezīsies, tāda ir pāsreizējā karadarbības īpatnība.

---Dezinformācija. Sajaukt visu tādā putrā, lai nevarētu saprast, kurš ir agresors. Pietiek jau ar to, ka dialektiskais materiālisms, tā saucamā zinātniskā komunisma sastāvdaļa, tiek saukts par zinātni.

---Konspiroloģija.

Toreiz vismaz ievēroja pieklājību. Šodien tirgojas pilnīgi atklāti. Ukraiņi Gāzes pārsūknēšanas stacijas Kurskas apgabalā neaiztiek.
-Tā kā tas bija toreiz nevar, jo tik lēni iegūt naudu vairs nevar. Viss jādara daudz ātrāk. Iziet jaunā līmenī.
*Ko tev vēsturiski atgādina Ukrainas Krievijas konflikts.
-Ne pats konflikts, bet situācija bija līdzvērtīga pirms 1904. gadā Krievu Japāņu kara. Viennozīmīgi. Tā ir briesmīgā skrūvju pievilkšana iekšpolitikā. Ārkārtīgi slikta ekonomiskā situācija. Mūsu politiskās sistēms totāla nesagatavotība tāda veida konfliktiem. Pusi mūsu aizsardzības ierēdņu un komandējošo sastāva pēkšņi un negaidīti iesēdināti. Visādi brīnumaini atklājumi parādījās pē 2,5 gadiem. Tas man ļoti atgādina Krievu Japāņu karu, pirms kura bija pilnīgs diplomātisks krahs. Paši no Japānas izaudzējām sev nāvīgu ienaidnieku. Un iegrūdām japāņus angļu apkampienos. Kā mēs varējām panākt, ka mūsu galvenais postpadomju tirdzniecības partneris Ukraina, kļuva par mūsu ienaidnieku. Kas tika izdarīts, lai tas nenotiktu? Visi centās sev tikai ieraut.
* No kauju norises skatu punkta. Tas ir poziciju IWW?
-Līdzīgi bet ne identiski. Tas ir pavisam citas intensitātes un aizrautības karš. Līdzība ir tikai tā, ka kādu izšķirošu panākumu nav nevienam. Mēneša laikā nogāja 1,5 km. Pēc tam atkāpās par 200 m. Tas atgādina Pirmo pasaules.
*To ko mēs redzam Kurskas apgabalā, dažādas tehnikas parādīšanās. Un starptautiskajā līmenī dažādi paziņojumi tā paša Makrona un beidzot ar bundasvēra pērstāvja par to, ka Bundasvērma jābūt gatavam karam. Vai šis konflikts var pārvērsties par IIIWW?
-Mums jebkurš konflikts, sākot no 1999. gadu ar Dienvidslāvijas bombardēšanu, mūsu planēta ir kā pulvera muca. Reāla pretsvara kodolkaram pašlaik uz mūsu planētas nav. Neviens pie pilna prāta nelīstu virsū PSRS. Draudēt varēja, bet reāli uzbrukt Varšavas blokam neviens neuzdrošinājās. Tāpēc tādi lokāli konflikti kā Korejas, Vjetnamas, Afganistānas vai Āfrikas razborkas nevarēja pāraugt palaša mēroga karā. Tagad šī drošinātāja nav. Nav tāda spēka, kurš tikai ar savu pastāvēšanas faktu varētu pielikt punktu jebkuriem tādiem konflikta dīgļiem. Tāpēc to zvērību eskalācija aug pēc exponentes, kas sākās ar 1999. gadu Belgradas bombardēšanu. Viss var beigties ļoti slikti. Nebūs tā, ka nu mēs te pamērīsimies spēkiem un tad noslēgsim mieru ar Ukrainu. Tā nebūs. Un viss var sākties no konflikta kādā citā vietā.

---Dezinformācija. Tas, kas notiek tagad ir tas pats aukstais hibrīdkarš. Tam ir trīs galvenie sektori. Starp krieviju un Štatiem sākās 2014. g. 1.martā. Starp ASV un ĶTR sakās 2010. g. dienvidķīnas jūrā Filipīnu tuvumā. Tuvajos austrumos sākās brīdī, kad proklamēja Izraēlu.

Varbūt iešām Imperiālisms ir iegājis jaunā bydlo audzēšanas stadijā, kad Transnacionālās korporācijas izaugušas jau tik lielas, kad pāriet valstu robežas un veidojas divi vienā. Nacionālā valsts veic kādu operāciju. Paralēli tam inkorpurētā korporācija un dažādi tās beneficiāri (saņēmēji) vienkārši strēbj no tā visa naudu?
-Tur vajag skatīties savādāk. Nav nekādu nacionālo valstu jau kopš 1890. gadiem. (Latvija nacionāla valsts ha, ha, ha!) Tā nav mūsdienu situācija. Šādai situācijai jau vairāk kā 120 gadu. Nacionālā valsts ir tad kad valda nacionālā buržuāzija. [Latvijā tikai ārvalstu bankas un tad liberālie mēdiji gaudo nevis pēc ražošanas, bet gan pēc āzemju investīcijām.] Krievijā formējās imperiālistiskais monopols. Finanšu un gigantiskas tirdzniecības grupas, kuras inkorporētas visdažādākajās nacionālajās teritorijās. 75% Donbasa piederēja angļiem. 90% Ļenas zelta raktuvju piederēja angļiem. Par frančiem vispār klusēju. Tāpēc kopš šī laika ir jāaizmirst tāds termins kā nacionālā valsts. Pat, ja mēs ņemam vērā, ka tā ir buržuāziska valsts. Tāpēc ka pasaules ekonomikā valda Transnacionālās monopolistiskās un imperiālistiskās grupas. Kuras savā starpā sistītas ar ārkārtīgi sarežģītām savstarpējām attiecībām. Tieši tās translē sevi caur valstu fenomenu. Tieši tās liek valstij atmaksāt savus savus tēriņus, jo tā ir viņu valstis. Ne nacionālās. [Latvijā brīnās kāpēc tik lieli nodokļi un kļūst vēl lelāki? Tāpēc, ka mazais cilvēciņš valsts vārdā atmaksā visu transnacionālo korperāciju izšķērdības.] Tāpēc, ja mēs sakām, ka nacionāla valsts rīko kaut kādu tur karu. Ārējo politiku. Šai brīdī korporācijas cenšas iegūt sev kuponus. Nē, tās nav nacionālās valstis. Tās ir Transkorporāciju valstis, kas izmanto nacionālās valstis lai transportētu vardarbību uz ārpusi. Priekš kam valsts arī ir vajadzīga.
*Paskatīsimies uz IIWW piemēriem. Korporācijas, piemēram, Coca cola nevarēja turpināt piegādāt Vācijai ingredientus un viņi pārgāja uz ābolu sulu.
-Bet pastāv neitrālās valstis. Līdz pat 1944. gadam amerikāņi caur neitrālo Spāniju pārdeva vāciešiem naftu. Tai pat laikā vācu zemūdenes, kuras tika pildītas ar šo naftu, gremdēja amerikāņu kuģus. Nez kāpēc naftas tankerus viņi neslīcināja? Tā ir apbrīnojama burvestība. Neitrālie zviedri piegādādāja augstvērtīgo tēraudu bruņām un augstvērtīgos gultņus vācu tankiem līdz pat 1945. gada janvārim. Ford uzņēmums Šveicē, kuri saņēma naudu brīnumainā veidā tajā pat brīdī, laboja Opel Briks un citu tehniku, kuru Ford izlaida Vācijā. Opel viens no glvenajiem kravas mašīnu Opel piegādātājiem vācu armijai no 1939. – 1945. gadam. Tāpat Ford Motor Company piegādāja riteņu un un ķēžu tehniku Vermahtam, izveidojot savu rūpnīcu Vācijā 1930. gados. Un viņiem tā bija normāla tirdzniecība. 1945. gadā bija liels skandāls ar tiesas procesiem un utt, utt. Opel sadalīja 10 sīkās korporācijās, kuras ļoti ātri atkal saplūda kopā.

---Transnacionālās korporācijas vainīgas, bet Krievija nē?

Vai kreisie pēc Ļeņina idejas vēlas savai valdībai zaudējumu?
-Mums nav nekādu viengabalainu kreiso. Tāpēc arī nav nekādas vienotas kreiso ideoloģijas. Ļeņins runāja nevis par savas valsts satriekšanu, bet par reakcionārās valdības satriekšnu. Tautai tai karā nebija nekādu interešu. Tur nebija arī nacionālo interešu. 90% karš norisinājās Lielkapitāla interešu dēļ. Uz karu mūs kūdīja mūsu draugi ārzemju kapitālisti kopā ar mūsu kapitālistiem un imperatora ierēdņiem. Tas bija tīri Imperiālistiskais karš. Ja mums pašlaik būtu tikai tīri laupīšanas un iekarošanas karš, tad es tam neko labu nenovēlētu. Taču blakus tam ir arī cita tendence. Tēvijas valdības satriekšana konkrētajā operācijā pirmām kārtām ļoti skarbi atsauksies ne uz mūsu Lielkapitālu, bet uz vienkāršo tautu. Mums ir rūpnīcu, gāzes un naftas ieguvju īpašnieki, kuriem ir pavisam citas diametrāli pretējas intereses, nekā vienkāršajai tautai.
*Vai tā ir svētā militārā operācija, vai tā ir dīvainā militārā operācija?
-Tā ir apbrīnojamā militārā operācija. Kaut kā dīvaini notiek ar tirdzniecību pāri frontes līnijai. Gan ar potenciālo, gan ar konkrēto pretinieku. Tā patiesi ir kāda dīvaina burvestība. Nekad agrāk tā nav bijis. Ar Mongoļu impēriju 1237. gadā mēs tā nevisai tirgojamies. Bet tagad viss ir citādi un to redzam dažādos Zemes lodes rajonos. Kuru pašlaik krata visās vietās. Gazas sektorā uzgāza vairāk aviācijas bumbu nekā uz Berlīni, Drezdeni, Ķelni kopā ņemot. Tur esot izaudzis miljonāru, pat miljardieru skaits šai laikā. Nemaz nerunāju par Izraēlu. Tas nav tikai Krievijā. Impēriālisms ir iesoļojis augstākā pakāpē smalkā Bydlu audzēšanas līmenī. Svētais tas bija 1941. – 45. Bet pašlaik? Nezinu kādus trīs burtus sameklēt apzīmējumam.

---Dezinformācija. Tā saucamā LTK laikā padomju zaldātus kaujā dzina ar aizsprosta vienību palīdzību, gluži tāpat, kā tagad krievu armijā. Vienīgā starpība, ka netiek prasīta obligātā pašnāvība pirms padošanās gūstā. Tas jau ir nedaudz tuvāk cara armijai.

Frodo. Форпост blogeris un raidījuma vadītājs: Ko Ļeņins teiktu par SMO? Boļševiki uzskatīja, ka kari iedalās divās daļās: taisnīgajos atbrīvošanās karos no kapitālisma un imperiālisma apspiešanas un neteisnīgajos – teritoriju sagrābšanas un pakļaušanas verdzībā. Vai karš Ukrainā ir taisnīgs vai nē?
-Клим Жуков, populārs vēsturnieks: Dialektiskais materiālisms ir zinātniska teorija kas sevī nes doktrīnu. Tas ir, mums nav vienpusēju atbilžu.[Atcerieties latviešiem vai bija okupācija vai nē? Jā! vai Nē! Sazāģēt pieminekli vai nē? Jā! Vai Nē! Dedzināt baznīcas un muižas? Jā vai Nē! Cietpaurība un latvieša pusaudža attīstības pakāpe!] Iekšpusē vienmēr ir divi konkurējoši vienumi, kuri veido pārī pretspēku cīņas un vienotības likumu. Ukrainas teritorijā jau no 2014. varbūt pat agrāk notika nacionālā atbrīvošnas cīņa. To var natzīt, bet tas tā bija. Otra tendence, kas bija acīm redzama, ka Krievijas privātais kapitāls, cieši savijies ar ārzemju kapitālu, piedaloties ukraiņu kapitālam apguva Ukrainas tirgu visu 30 gadu laikā. Apguva arvien plēsonīgāk un plēsonīgāk. Izmantoja rēderiskās sagrābšanas, ierēdņu uzpirkšanu. Korupcija pieņēma darusmīgus apmērus. Valsts izzagšana kļuva nesodāma. [gluži kā Latvijā] Viss kas notika Krievijā, tas notika arī Ukrainā. Kad Ukrainas kapitālisms pārgāja Krievijas robežas, kopējais Kapitālisms ieguva Transnacionālā kapitāla atbalstu. Tur noteikti ir nacionālā atbrīvošanās cīņa neapšaubāmi. Tai pat laikā ir Imperiālistiskā sagrābšana tai skaitā. Kurš uzvarēs to rādīs vēsture.
*Tātad karš pašlaik notiek gan kapitāla interesēs, gan tautas interesēs. Vai kaut kā citādi?
-Vienkārši sakot jā. Divas tendences tur piemīt. Kad Lielkapitāls noņemas ar tirdzniecību ar savu lielāko ienaidnieku, kā viņi paši reklamē savos medijos. Kolektīvajiem rietumiem viņi pārdot amiaku no kā gatavo kālija nitrātu (salitru). Kuru savukārt izmanto sprāgstvielās. Pārdod naftu ar kuru viņi piepilda savus Challengerus un citus nāves kaujas ratus, kuri šauj pa mūsu cilvēkiem. Pārdod metālu, galvenais urānu. Un ar lielu lepnumu publicē, kā mums 2,5 gadu laikā izauguši tirdzniecībs apjomi. Tā ir birokrātiski ciniska negantība. Mums saka, ka kara mums nav. Nikolajam I no 1914. -1918. gadam pat prātā nenāca pārdot Vilhelmam II, piemēram.metālu. Jau klusēju par Staļinu. Būtu ļoti dīvaini, ja mums būtu visaugstākā preču apmaiņa ar Trešo reihu Kurskas kaujas laikā. Tas būtu neiedomājami. Tas ir imperiālisms, kurš izgājis savā augstākajā pakāpē bYdlu audzēšanā. Ja jūs deklarējat, ka tas ir jūsu ienaidnieks, kāpēc jms ar viņu notiek intensīva tirdzniecība? Iedomājaties, ja Ivans Bargais savas Krievijas zelta rezerves turētu Osmaņu impērijā vai Krimas hanistē! Un brīnītos, kāpēc viņi pievāca pusi? Labi ka ne visu. Šis sīvais cinisms izraisa rūgtu satracinājumu un naidu. Cilvēki nesaprot ko dara, vai saprot, kas ir vēl sliktāk.