Krievijas izvērstais karš Ukrainā notiek ne tikai frontes līnijā, bet arī informatīvajā telpā – tā ir daļa no Kremļa hibrīdkara, kurā dezinformācija un propaganda darbojas līdztekus konvencionālajiem ieročiem. Agresora mērķis ir iedragāt Ukrainai sniegto starptautisko atbalstu un šķelt tās sabiedrību, jo Kremlis ļoti labi apzinās, ka tieši vienotībā ir spēks. Ar šādu secinājumu sarunā ar Latvijas Radio dalās Ukrainas nevalstiskās organizācijas "VoxUkraine" izpilddirektora vietniece un "VoxCheck" faktu pārbaudes atzara vadītāja Svitlana Slipčenko.

Par Krievijas dezinformācijas mērķiem un Ukrainas cīņu pret Kremļa informācijas operācijām plašāk klausāmies sarunā.

Krievijas karš Ukrainā ir ne tikai militārs, bet arī informatīvs. Tajā dezinformācija tiek izmantota kā ierocis, lai destabilizētu Ukrainas sabiedrību un vājinātu Ukrainai sniegto starptautisko atbalstu. Par šīm tēmām sarunājos ar Svitlanu Slipčenko.

"VoxUkraine" ir analītiskā platforma, kas pēta ekonomikas, pārvaldības, sabiedrības attīstības un reformu procesus Ukrainā. Savukārt "VoxCheck" ir faktu pārbaudes atzars, kurš savu darbību aizsāka 2016.gadā.

Kuras, jūsuprāt, ir bijušas vispostošākās dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret Ukrainu tās iekšienē, bet arī par Ukrainu - ārvalstīs?

Svitlana Slipčenko: Es teiktu, ka starp tiem [dezinformācijas] stāstījumiem, kas tiek izplatīti ārpus Ukrainas, vislielāko kaitējumu nodara tie, kas mēģina graut atbalstu, ko saņemam [no ārvalstīm]. Tie varētu būt stāstījumi, kas vājina finansiālo atbalstu, militāro atbalstu, humāno palīdzību, tāpat arī atbalstu bēgļiem. Jo, ja cilvēkiem, piemēram, Polijā, Latvijā vai jebkurā citā valstī būs negatīva attieksme pret ukraiņiem, mēs varam pieņemt, ka šīs valsts politiķi neatbalstīs ukraiņu bēgļus, lai nezaudētu savu iedzīvotāju atbalstu. Tāpēc es teiktu, ka visa dezinformācija [par Ukrainu un ukraiņiem], kas sasniedz cilvēkus ārpus Ukrainas, mums varētu ļoti kaitēt.

Ja mēs runājam par to, kā Ukrainu cenšas ietekmēt no iekšienes, ietekmēt ukraiņus, mēs varam novērot, ka šo trīs gadu laikā, un pat skatoties uz notikumiem pirms 2022. gada, Krievijas dezinformācija centās tēmēt uz gandrīz jebkuru mūsu valsts jomu – mūsu ekonomiku, drošību, aizsardzību, pat veselības aprūpi, ekoloģiju, demokrātiju un sabiedrību kopumā. Tāpēc ir grūti izcelt vienu konkrētu stāstījumu vai kampaņu, kas būtu bijusi viskaitīgākā vai postošākā. Taču, raugoties uz mūsu stiprajām pusēm – Ukrainas gadījumā pirmajā vietā, un arī man personīgi, protams, ir Ukrainas bruņotie spēki. Ja pieņemam, ka Krievija apzinās, ka tā ir mūsu stiprākā puse, varam secināt, ka Krievija ar savu dezinformāciju mērķtiecīgi vēršas pret mūsu bruņotajiem spēkiem, cenšoties mazināt ukraiņu atbalstu [saviem bruņotajiem spēkiem]. Tas pats attiecas arī uz militāro palīdzību, ko mūsu bruņotie spēki saņem no ārvalstīm.

Ukrainas otra spēcīgākā puse ir ukraiņu spēja saliedēties, kad tas ir nepieciešams. 2022. gada 24. februāris vēlreiz mūsu vēsturē parādīja, cik svarīga ir mūsu spēja kļūt vienotiem, cik svarīgi cilvēkiem kopīgi cīnīties pret vienu ienaidnieku, un atkal – Krievija to saprot. Viņi redz, ka tad, kad esam vienoti, mēs esam stiprāki, un pret mums ir grūtāk cīnīties.