Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas zinātnieki bija uzsākuši sadarbību ar pētniekiem no Ukrainas. Sākoties karam aizvien vairāk Ukrainas pētnieku ieradās uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Latvijas Universitātes Atomfizikas un Spektroskopijas institūtā strādā vairāk nekā desmit ukraiņu, veicot nozīmīgus pētījumus.

Biomateriālu pētnieks, zinātņu doktors Maksims Pogorielovs Latvijā ieradās jau 2021. gada septembrī, vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jo te bija iespēja iegūt finansējumu savam pētījumam. Tagad viņš vada Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratoriju Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.

Institūta direktore Inga Šīrante Latvijas Radio stāsta, ka ar ukraiņu zinātniekiem sākusi sadarboties jau pirms desmit gadiem. Sākotnēji uz Latvijas ukraiņu pētnieki brauca tikai stažēties un pieredzes apmaiņā.

Tagad Pogorielova vadītajā laboratorijā pastāvīgi strādā pieci pētnieki ir no Ukrainas. Insititūtā darbojas arī optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija, kurā tāpat strādā ukraiņi un ko vada zinātnieks no Ukrainas.

Kad sākās karš, iespējas strādāt Latvijā meklēja arī Pogorielova kolēģi no Sumu Valsts Universitātes.

Sumi atrodas pie pašas Krievijas robežas: reģions ir īpaši nedrošs, tomēr daļa zinātnieku palikuši strādāt šajā universitātē. Šo pētnieku ikdiena, protams, ir pavisam citāda nekā Latvijā: jāsadzīvo gan ar elektrības pārrāvumiem, gan uzlidojumiem. Viena universitātes ēka uzbrukumos ir iznīcināta.

Ukrainas zinātnieki, kuri joprojām strādā savā valstī, mēdz uz dažiem mēnešiem doties strādāt Latvijā vai citās Eiropas valstīs. Šīrante teic, ka uzturēšanās ārpus kara plosītās valsts dod arī psiholoģisku atelpu.

Daļā pētījumu Latvijā esošie zinātnieki sadarbojas ar kolēģiem Ukrainā. Pogorielovs atklāj, ka pētnieku grupa, kuru viņš vadījis, strādājot Sumu Valsts universitātē, tagad ir pat lielāka nekā agrāk.