Kamēr Saeimā turpina izskatīt likumprojektu, kas, iespējams, liks visiem Latvijā dzīvojošajiem skolas vecumu sasniegušiem Ukrainas kara bēgļiem mācīties klātienē Latvijas skolās, Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst, ka lielākā daļa šo bēgļu bērnu jau apmeklē mūsu valsts skolas. Kā viņiem tajās klājas un vai tiesa, ka teju trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā skolās joprojām netiek nodrošināts pilnvērtīgs atbalsts?

Esmu ieradusies Rīgas Sarkandaugavas pamatskolā, kur mācās 28 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni un kas ir viens no četriem galvaspilsētā izveidotajiem konsultatīvajiem centriem darbā ar skolēniem no Ukrainas. Citās pašvaldībās šādu centru nav. Rīgas skolās kopumā mācās ap 2000 bērnu no Ukrainas, bet visā Latvijā vispārizglītojošās skolās mācās teju 3000 šādu skolēnu. 185 jaunieši no Ukrainas Latvijā iegūst profesionālo izglītību, tātad mācās amatu. Savukārt bērnudārzos pirmsskolas obligātās sagatavošanas grupās ir aptuveni 1200 piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no Ukrainas.

Latvijas skolās strādā arī 36 pedagogi no šīs valsts.

Sarkandaugavas pamatskolā aprunājos ar trim zēniem, kuri jau divus gadus dzīvo Latvijā. Latviski viņi runā. Paši atzīst, ka skolā klājoties normāli, latviešu valoda sagādā nelielas grūtības. Tomēr sarežģītākus latviski uzdotus jautājumus nesaprot un vārdu krājums latviešu valodā nav plašs. Puikas secinājuši, ka vecākajās klasēs ukraiņiem klājas grūtāk, jo mācības sarežģītākas.

Vecāko klašu skolēniem grūtāk iedzīvoties svešā valstī un skolā. Kara bēgļu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā, valsts šogad tērējusi teju 15 miljonus eiro.. Piemēram, individuālā plāna īstenošanai par vienu skolēnu no Ukrainas Latvijas skolas saņem 250 eiro mēnesī, kā arī 128 eiro tieši piemaksām skolotājiem. Teju miljons eiro atvēlēts integrācijas nometnēm, kur apgūt latviešu valodu.