Latvijas radio lietotnes logo

Drīz būs četri gadi, kopš Latvijā dzīvo ukraiņu mūziķes Natālija Behma un Anna Frančuka, kuru ierastās dzīves kājām gaisā sagrieza Krievijas sāktais pilna apjoma karš Ukrainā. Natālija dzied valsts akadēmiskajā korī "Latvija", bet Anna pirmos trīs gadus iesaistījās Rēzeknes mūzikas dzīvē, bet tagad pārcēlusies uz Rīgu un šobrīd meklē iespēju kļūt par kāda Rīgas kora dziedātāju. Mūzika viņām abām ir viens no lielajiem spēka avotiem.

Anna Frančuka pēc profesijas ir kordiriģente. Līdz karam dzīvoja Horošivā, Žitomiras apgabalā, strādāja kultūras namā un vadīja ansambli "Višivanka". Audzināja meitu Olenu, kurai brīdī, kad sākās karš, bija trīs gadi. 24. februāris visu dzīvi sagrieza kājām gaisā: "Es atceros, kā es torīt pamodos… 24. februāra rītā mēs visi gulējām kā parasti, kad pēkšņi man zvanīja radiniece – manas meitas krustmāte no Kijivas – un teica: "Jūs ko? Guļat? Es jau esmu ceļā pie jums!"

Mūs visus pārņēma neizsakāmas bailes. Taču mums tobrīd arī šķita, ka paies kādas pāris nedēļas, tas beigsies un viss atkal būs kā parasti.

Bet viss ievilkās, un tad, kad vienā dienā es biju mājās ar savu bērnu un mūsu mājai pārlidoja pāri 12 kara lidmašīnas, es nolēmu, ka atsaukšos man pazīstamu cilvēku aicinājumam un braukšu prom no Ukrainas uz Latviju."

2022. gada augustā Anna ar meitu devās ceļā pie pazīstamiem cilvēkiem Rēzeknē.

"Braucot autobusā uz Latviju, mani pārņēma bailes par to, ka es braucu uz svešu zemi, kas nozīmē, ka es, visticamāk, nekad vairs nedziedāšu. Bet es taču bez dziedāšanas nespēju dzīvot! Taču sanāca tā, ka Rēzeknē es gandrīz uzreiz sāku dziedāt. Es uzstājos Latgales ukraiņu biedrības pasākumos, sadarbojos ar teātri "Joriks", mani uzaicināja dziedāt Rēzeknes jauktajā korī "Ezerzeme". Tā ka manas bažas par to, ka es vairs nevarēšu dziedāt, izrādījās veltas," atzīst Anna.

Rēzeknē Annai piedzima otrs bērns – dēls Marks, kuram šobrīd ir 2,5 gadi. Šogad Anna ar bērniem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Iemeslus sarunā viņa daudz izvērst nevēlas, bet no viņas teiktā var noprast, ka ir apstākļi, kuru dēļ viņa Latgalē sāka justies ne visai droši. Rīgā viņa vēl tikai sāk iedzīvoties, šobrīd meklē iespēju iestāties kādā Rīgas korī. Anna domā palikt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, arī mamma, kura joprojām dzīvo Horošivā, viņu atrunā no braukšanas uz Ukrainu, kur aizvien ir ļoti bīstami.

"Protams, visvairāk vēlos, lai karš pēc iespējas ātrāk beigtos, lai varētu brīvi braukt uz mājām pie tuviniekiem. Bet šobrīd tāds reālāk piepildāms mans sapnis ir uzsākt dziedāt kādā Rīgas korī. Vēl es kādreiz gribētu nodziedāt kopā ar orķestri, tas ir mans sapnis jau kopš agras bērnības," pastāsta Anna.

Dzīvojot Rēzeknē, Anna savā repertuārā iekrājusi arī latgaliešu tautasdziesmas un neatsaka aicinājumam nodziedāt pantiņu no viņai pašas mīļākās.

--

Drīz jau būs četri gadi, kopš valsts akadēmiskajā korī "Latvija" dzied ukraiņu mūziķi no Kijivas – dzīvesbiedri Natālija Behma un Serhijs Zadorožnijs. Viņi ir ļoti pateicīgi, ka Latvijā var darboties savā profesijā un pie tam tik augsta līmeņa kolektīvā, kas dod iespēju nemitīgai attīstībai un izaugsmei. Natālija uzskata, ka tieši ikdienas saskarsme ar latviešiem ir galvenais iemesls, kāpēc gana ātri izdevies apgūt latviešu valodu, bet viņa arī pati paralēli ikdienas praksei to speciāli mācījusies.

"Vispirms es skatījos "YouTube" video, lai varētu kaut kādu pirmo valodas līmeni apgūt. Pēc tam es izgāju kursus, ko Latvijas valsts organizēja ukraiņiem. Tas bija vissvarīgākais atbalsts, lai es varētu strādāt, it īpaši korī, kur ļoti būtiska ir vārdu izruna. Pēc tam es vēl pati nopirku dažus kursus, lai savas zināšanas paplašinātu.

Protams, kā jau ar jebkuru valodu, vissvarīgāk ir tajā praktiski runāt, un tas man nenācās viegli. Bet man kolēģi ļoti palīdzēja. Šobrīd man jau latviešu valoda ļoti patīk," saka Natālija.