Ukraiņu zinātnieces Natālijas Amirulojevas dzīve starp Dņipro un Rīgu

Karš Ukrainā rit jau četrus gadus un šajā laiku daudzi ukraiņi raduši patvērumu un arī darbu Latvijā. To vidū arī ukraiņu zinātniece Natālija Amirulojeva, kura Latvijā darbojas Ķīmiskās fizikas institūtā un atzīst, ka iespēja turpināt darbu savā profesijā arī kara laikā ir būtiska ne vien viņai personīgi, bet ļauj turpināt darbu arī ar viņas studentiem dzimtajā pilsētā Dņipro. Pētniece arī secina, ka, pateicoties citu valstu atbalstam, arī kara laikā zinātne Ukrainā turpina pastāvēt un attīstīties.

Ukraiņu zinātniece Natālija Amirulojeva (Natalia Amirulloieva) pirms kara un arī šobrīd dzīvo Ukrainā Dņipro pilsētā, kur pētniece strādā Ukrainas zinātnes un tehnoloģiju universitātes Būvniecības akadēmijā par ķīmijas pasniedzēju un pētnieci. Tiesa, šobrīd viņas dzīve rit starp Dņipro un Rīgu, jo pēc kara sākuma zinātniece rada iespēju strādāt arī starpvalstu projektā Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūtā.

Natālija Amirulojeva: Es strādāju laboratorijā, un šobrīd man ir ļoti interesanta pētniecības tēma. Tā ir kristālu audzēšana. Man tas ir kaut kas pilnīgi jauns, jo Ukrainā ar to nenodarbojos. Ukrainā es strādāju ar gatavām vielām - es tās pētīju, sajaucu noteiktās proporcijās, lai iegūtu korozijas inhibitoru, un tas tika analizētas ar sarežģītām ķīmiskām metodēm. Savukārt šeit viela ir jāsintezē, un pēc tam ar fizikālām metodēm tā jāizpēta, lai saprastu, vai tas, ko esmu sintezējusi, vispār atbilst izvirzītajām prasībām. Tātad ukraiņu zinātnieki atrod iespējas strādāt, jo pētniekiem darbs ir visa viņu dzīve, tāpēc esam ļoti pateicīgi kolēģiem visā Eiropā, kas mūs atbalsta. Es šeit jūtos kā mājās.

Natālija novēro, ka tikmēr Ukrainā zinātnes nozarē līdz ar karu ir darbinieku deficīts, jo daudzi pētnieki ir pametuši valsti vai karo. Viņa gan darbu turpina arī Dņipro augstskolā, kur lekcijas notiek daļēji attālināti un tās bieži paralizē elektrības pārrāvumi un studentiem jāgaida lekciju ieraksti. Savukārt darbi laboratorijās nevar notikt attālināti un arī šis process regulāri ir traucēts, jo, ja skan gaisa trauksme, pētnieki un studenti dodas uz bumbu patvertni, kur savukārt bieži pasniedzēji vienkārši turpina mācīt teoriju, lai produktīvi izmantotu laiku. Neraugoties uz daudzajām problēmām, Natālijas ieskatā zinātnes joma arī kara laikā Ukrainā attīstās.