Unikāla pagaidām nezināma autora fotoliecību izstāde skatāma Ojāra Vācieša muzejā

Ojāra Vācieša muzejā 3. decembrī atklās unikālu fotoreportāžu izstādi. Visas tajā redzamās fotogrāfijas tapušas 1939. gadā un atspoguļo tā laika aktuālos notikumus. Pēc fotogrāfa rokraksta redzams, ka viņš bijis augstas klases meistars, bet gan viņa personību, gan fotogrāfiju tapšanas mērķi apvij noslēpums. Viņa uzņemtās fotofilmas vairāk nekā astoņas desmitgades bija glabājušās kādā dzīvoklī Rīgā, līdz ziņas par tām parādījās internetā un piesaistīja vēstures interesenta Valda Gavara uzmanību. Pēc ļoti sarežģīta fotofilmu restaurācijas procesa, unikālie kadri tagad pirmo reizi nonāks arī pie skatītājiem. 

Izstādē redzamas trīs fotoreportāžas, visas tapušas 1939. gadā. Divas no tām atspoguļo Latvijas panākumus – Spilves lidostu un topošo Ķeguma HES, kad Rīgā viesojās un šos objektus apskatīja starptautiskās pilsētu savienības prezidents Džordžs Montago Hariss. Trešā fotoreportāža ir veltīta skumjam notikumam – tā atspoguļo vācbaltiešu izceļošanu, kad pēc Hitlera aicinājuma Latviju pameta ap 50 000 vācbaltiešu izcelsmes iedzīvotāju.

Valdis Gavars, kas iegādājies kolekciju, uzskata - šīs foto liecības daudz spēcīgāk par vārdiem ataino gan to, kā jutās aizbraucēji, gan arī Latvijas tā laika ārkārtīgi straujo izaugsmi.

Pirms vairāk nekā 80 gadiem uzņemtās fotoreportāžas tiks eksponētas pirmo reizi. Fotonegatīvi bija nejauši saglabājušies kādā Rīgas dzīvoklī, un tikai pirms pusotra gada Valdis Gavars uzzināja par to esamību.

Filmiņām bija nepieciešama restaurācija. To, ka restaurācija būs tik sarežģīta, Valdis Gavars gan nebija iedomājies. To uzņēmās fotogrāfs un restaurators Rihards Puriņš, jo arī viņam šis materiāls šķita ārkārtīgi interesants. Tādējādi viņš tika pie savā mūžā līdz šim tehniski visgrūtākā darba, stāsta Rihards Puriņš.

Rihardu Puriņu no visas kolekcijas visvairāk emocionāli uzrunā fotoreportāža par vācbaltiešu izceļošanu, bet fotogrāfijas kopumā ir ļoti meistarīgas, tāpēc viņā ierunājies detektīvs un viņš sācis autora meklējumus.

No izpētītā Rihards Puriņš secina, ka, iespējams, fotogrāfiju autors ir Vilhelms Holtfreters. Pagaidām var tikai minēt, kādēļ Vācijā nonāca tikai viena fotogrāfija no Latvijas, bet visi pārējie foto negatīvi palika Rīgā. Bojājumi uz tiem liecina, ka Holtfreters ļoti steidzies, jo fotogrāfam netipiski nerūpīgi apgājies ar filmu, kamēr tā vēl bijusi slapja.

Pēc tam viņš dokumentējis izceļošanu arī Igaunijā, fiksējis notiekošo ebreju geto Polijā, pēc kā arī visas viņa pēdas pazūd.

Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse pieļauj, ka izstāde varētu rosināt vēl kādu citu līdz šim nezināmu faktu klajā nākšanu.

Izstāde ”Latvijas panākumi un zaudējumi 1930.gadu otrajā pusē. Trīs fotoreportāžas” Ojāra Vācieša muzejā skatāma līdz 24.janvārim.