Uzbrukumi cauruļvadam "Družba" izgaismo Ungārijas un Slovākijas atkarību no Krievijas

Ungārijas un Slovākijas sašutumu izsaukuši atkārtotie uzbrukumi cauruļvadam ”Družba”, pa kuru abas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saņems jēlnaftu no agresorvalsts Krievijas. Ukraina pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi triecienus pa Krievijas energoinfrastruktūru, lai mazinātu Kremļa ieņēmumus no naftas pārdošanas. Uzbrukumi „Družba” kārtējo reizi izgaismo Slovākijas un Ungārijas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem.

Pēdējo divu nedēļu laikā Krievijas rietumos ir notikuši vismaz trīs dronu uzbrukumi naftas pārsūknēšanās stacijām, kas apkalpo cauruļvadu „Družba”. Pa šo cauruļvadu kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Krievija transportē jēlnaftu uz Eiropu. Pēc katra no nesenajiem uzbrukumiem „Družba” darbs apstājās uz vairākām dienām, tāpēc jēlnaftu nevarēja saņemt Ungārija un Slovākija – vienīgās ES dalībvalstis, kuras vēl importē Krievijas jēlnaftu.

Ukraina nenoliedz savu atbildību uzbrukumos cauruļvadam „Družba”, norādot, ka Krievijas naftas infrastruktūra ir leģitīms mērķis, ņemot vērā Krievijas regulāros uzbrukumus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis neslēpa, ka šādi Kijiva vēlas izdarīt spiedienu arī uz Krievijai draudzīgo Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš bloķē sarunas par Ukrainas uzņemšanu ES: „Mēs vienmēr esam atbalstījuši draudzību starp Ukrainu un Ungāriju. Cauruļvada „Družba” pastāvēšana ir atkarīga no Ungārijas pozīcijas.”

Ukrainas rīcība ir izsaukusi Budapeštas un Bratislavas protestus. Ungārijas un Slovākijas ārlietu ministri pagājušajā nedēļā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai Tajā bija teikts, ka bez cauruļvada „Družba” nav iespējama droša jēlnaftas piegāde abām valstīm, tāpēc ministri aicināja Briseli garantēt Slovākijas un Ungārijas enerģētisko drošību.

Slovākijas ārlietu ministrs Jurijs Blanārs svētdien brīdināja, ka Ukrainas uzbrukumi cauruļvadam „Družba” var nelabvēlīgi ietekmēt pašu Ukrainu, kas no Slovākijas iegādājas aptuveni 10% patērētās dīzeļdegvielu.

Blanārs lika saprast, ka Slovākija varētu pārtraukt dīzeļdegvielas piegādes Ukrainai. „Mēs saprotam, ka Ukrainai to ir grūti pieņemt, taču mums šī infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo īpaši tad, kad redzam, ka pati Ukraina kaitē savām interesēm, riskējot ar to, ka tai pašai nepietiks degvielas. Mūsu nacionālajās interesēs ir aizsargāt šīs piegādes, un tāpēc mēs atklāti komunicējam ar Ukrainas pusi. Es par to turpināšu runāt arī Eiropas līmenī,” Blanārs sacīja intervijā telekanālam „TV JOJ”.

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto savos sociālajos medijos vērsās pie Ukrainas prezidenta Zelenska ar aicinājumu neapdraudēt Ungārijas enerģētisko drošību. Uz to viņš saņēma asu aizrādījumu no Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas, kurš rakstīja: „Ungārijas enerģētiskā drošība ir jūsu pašu rokās. Dažādojiet enerģijas avotus un kļūstiet neatkarīgi no Krievijas, tāpat kā pārējā Eiropa”.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms trīsarpus gadiem ES ir samazinājusi savu atkarību no Krievijas energoresursiem, bet līdz 2027. gada beigām bloks grib pilnībā izbeigt Krievijas naftas un gāzes importu.

Ungārija un Slovākija kopš 2022. gada nav samazinājušas savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, jo tās joprojām iepērk no Krievijas gandrīz visu patērēto naftu un dabasgāzi.

Ungārija jūlijā pa cauruļvadu „Družba” no Krievijas saņēma jēlnaftu 200 miljonu eiro vērtībā, bet Slovākija – 169 miljonu eiro vērtībā.

EK uzskata, ka pilnīga atteikšanās no Krievijas naftas neapdraudētu Ungārijas un Slovākijas enerģētisko drošību, jo abām valstīm ir pieejami citi piegāžu avoti. Taču Slovākija un Ungārija uzstāj, ka tas nozīmētu energoresursu cenu ievērojamu pieaugumu, kas veicinātu inflāciju.