Šī gada labdarības maratons „Dod pieci” ir veltīts veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izceļot gadījumus, kuros cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām ir nepieciešama steidzama palīdzība, bet valsts izmaksas nesedz. Daļa latviešu raugās uz to, kā šīs problēmas var atrisināt ārpus mūsu valsts robežas. Kāda ir situācija Igaunijā un Lietuvā ar to, vai pacienti vairāk paļaujas uz valsts atbalstu vai tomēr ziedojumiem?

"Skatoties uz skaitļiem, lielākā daļa atbalsta joprojām nāk no valsts, bet ja pacients ir pieprasījis ziedojumus, tas nozīmē, ka viņam vai viņai ir bijis iemesls vērsties pie nevalstiskās organizācijas vai sabiedrības, lai vāktu ziedojumus. Lai gan valsts apmaksā, piemēram, vēža ārstēšanu desmitiem tūkstošu pacientu gadā, ir daži, kam nepieciešamas, piemēram, dažādu veidu zāles, kuras valsts šobrīd vēl nenosedz. Līdz ar to pastāv robs, kuru ar savu iesaisti palīdz aizpildīt nevalstiskās organizācijas."

Tā uz jautājumu, vai Igaunijā pacienti ārstēšanā paļaujas uz līdzekļiem, kas gūti ziedojumu ceļā vai ar valsts atbalstu, atbild Katrina Arvisto, ziedojumu platformas „Man patīk palīdzēt” koordinatore. Ziedojumu vākšanā pacientiem daudz lielāka loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas pēc pacientu lūguma lūdz savākt līdzekļus ārstniecībai. Kā pastāstīja Katrina Arvisto, ziedojumu platformā „Man patīk palīdzēt” vispopulārākās ir ziedojumu vākšanas kampaņas, kuras rīko organizācijas, kas palīdz pacientiem ar vēzi vai citām retām slimībām.

Viena no šādām organizācijām Igaunijā ir Hilles Tenavsū vārdā nosauktais palīdzības fonds ar vēzi slimajiem „Dzīves dāvana”. Kā sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja fonda dibinātājs un vadītājs Toivo Tenavsū – fonda patroneses dēls – kopš tā izveides pirms 10 gadiem ziedojumos savākti vairāk nekā 27 miljoni eiro un sniegta palīdzība vairāk nekā 2800 pacientiem vecumā no septiņiem līdz pat 89 gadiem. Vidējais atbalsts uz cilvēku mēnesī ir apmēram 4500 eiro. Turklāt par organizācijas darba efektivitāti liecina tas, ka 96-97 procenti no visiem ziedojumiem aiziet izrakstīto rēķinu kompensēšanai. Tenavsū sarunā uzsver, cik ļoti nozīmīgs ir fonda atbalsts vēža pacientiem.

Arī Lietuvā pacientiem ārstēšanas procesā tur, kur nevar palīdzēt valsts, talkā nāk nevalstiskais sektors. Latvijas Radio uzrunātajiem organizāciju pārstāvjiem nedaudz atšķiras vērtējums par to, cik pietiekami valsts finansiāli atbalsta pacientu ārstēšanos. Kritisks pret esošo atbalsta līmeni mūsu dienvidu kaimiņvalstī ir Lietuvas vēža pacientu koalīcijas vecākais padomnieks Šarūns Narbuts.

Atbalsta un labdarības fonda, kas palīdz ar vēzi slimu bērnu ģimenēm „Mammu savienība” projektu vadītāja Aurēlija Gvildīte-Fanjī sarunā ar Latvijas Radio atzīmē, ka birokrātija varētu nebūt tik liels šķērslis līdzekļu vākšanā ārstniecībai, tā kā Lietuvā joprojām ir laba vēža ārstēšanas sistēma un kopumā viņi ir gandarīti ar rezultātiem un speciālistiem. Tajā pat laikā tas, kas valdībai uz miljonu fona ir maz, ģimenēm ir daudz, saka sarunubiedre.